Pagaidām vēl nav precīzi zināms, cik skolēniem šis mācību gads noslēgsies vēlāk nekā vienaudžiem, paliekot uz “otru gadu” vai esot atskaitītiem no skolas. Tomēr ir skaidrs, ka šādu skolēnu skaits varētu būt mērāms vairākos tūkstošos, vēsta LTV ziņu dienests.
Ilgstošo attālināto mācību dēļ daudziem sekmes pasliktinās un līdz ar to vēlme mācīties zūd pat teicamniekiem. Atzīmes rāda, ka lielai daļai pusaudžu neder attālinātais mācību formāts un viņi kļūst nesekmīgi vai mācības pārtrauc pavisam. Kāda ir situācija Latvijas skolās? Un kā iecerēts pusaudžus atbalstīt?
"Problēma sāk parādīties aizvien lielākam skaitam skolēnu. Tostarp tiem, kuriem iepriekš nekādu grūtību, ne mācību, ne arī psiholoģisku īsti nebija bijis. Mēs, protams, nevaram zināt, cik lielam skaitam tas ir valsts mērogā.
Mēs redzam tikai nelielu daļiņu. Domāju, ka mēs pēc eksāmena rezultātiem arī aptuveni redzēsim, cik liels tas efekts būs bijis," situāciju vērtē psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Viņaprāt šādu skolēnu skaits varētu būt mērāms tūkstošos. Tam piekrīt arī Izglītības ministre. Pastāv risks, ka pusaudžiem, kas tagad piedzīvo trauksmi, depresiju un izkrišanu no izglītības sistēmas pavisam, pieaugot būs zemākas karjeras iespējas. Zemāks atalgojums. Skaidro psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
