FOTO Lielbritānijā sācies G7 samits. Valstu līderi vienosies paplašināt vakcīnu ražošanu globālā mērogā (5)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: AFP/SCANPIX

Lielbritānijā piektdien sākas G7 samits, kas būs industriāli attīstīto valstu septītnieka (G7) pirmā tikšanās klātienē divu gadu laikā un norisināsies, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Pagājušajā gadā ASV paredzētais G7 samits tika atcelts jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un līderu tikšanās notika attālināti.

Šogad Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi tiksies Kornvolā no piektdienas līdz svētdienai, un galvenās sarunu tēmas būs ekonomiku atjaunošana pēc pandēmijas, Covid-19 vakcīnu taisnīga sadale un klimata pārmaiņas.

G7 līderiem samitā pievienosies kolēģi no Eiropas Savienības (ES) un ANO. Uz samitu uzaicināti arī Austrālijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Indijas līderi. Vairums no viņiem apmeklēs pasākumu klātienē, bet Indijas premjerministrs Narendra Modi piedalīsies attālināti.

Parasti G7 samitu apmeklē tūkstošiem žurnālistu, bet šogad pandēmijas dēļ to skaits ir stipri ierobežots. Un tiem žurnālistiem, kas saņēmuši akreditāciju, būs jāuzturas mediju centrā aptuveni 36 kilometrus no samita norises vietas.

Samita dalībniekiem, tostarp valstu delegāciju locekļiem un žurnālistiem, divas dienas pirms samita veikts ātrais Covid-19 tests, un nākamajā nedēļā viņi tiks testēti vēl divas reizes.

Lai piekļūtu mediju centram un citām zonām, kas saistītas ar samitu, jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts.

Visi G7 līderi ir saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu.

Samita dalībniekiem jāievēro visi Lielbritānijā spēkā esošie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju, tostarp jāvalkā maskas slēgtās teritorijās, jāievēro sociālā distancēšanās, regulāri jāmazgā un jādezinficē rokas.

Taču valstu līderiem nebūs jāliek maskas kopīgās fotografēšanās laikā, kas notiks ārpus telpām.

Lai gan joprojām aktuāli ir arī terorisma draudi, gaidāms, ka galvenā problēma samita laikā būs demonstrācijas un protestētāju mēģinājumi izraisīt nekārtības, lai pievērstu uzmanību saviem mērķiem.

Policija ir noslēgusi ceļus un piekrastes takas, kas ved uz samita norises vietu - nelielo piejūras kūrortu Kārbisbeju, un īsteno citus drošības pasākumus.

Samita sagatavošanā un drošības un kārtības uzturēšanā tā laikā iesaistīti aptuveni 6500 policistu.

Policija ierādījusi četras vietas, kurās protestētājiem būs atļauts pulcēties, taču vairākas protestētāju grupas paziņojušas, ka boikotēs šīs vietas un plāno pēc iespējas vairāk patraucēt samita norisei.

G7 valstu līderi vienosies paplašināt Covid-19 vakcīnu ražošanu globālā mērogā, lai līdz 2023.gadam nodrošinātu pasaulei vismaz vienu miljardu šo vakcīnu devu ar dalīšanās un finansēšanas projektiem, ceturtdien paziņoja Lielbritānija.

Lielbritānija, kuras pilsētā Falmutā tiks rīkots industriāli attīstīto valstu septītnieka (G7) samits, piebilda, ka pati ziedos vismaz 100 miljonus vakcīnu devu nākamā gada laikā, sākot ar pieciem miljoniem devu līdz septembra beigām.

Šāda G7 valstu apņemšanās sekos jau izskanējušiem aicinājumiem turīgākajām valstīm vairāk dalīties ar Covid-19 vakcīnām ar mazāk attīstītām valstīm. Labdarības organizācijas ir brīdinājušas, ka pašreizējā situācija ved uz "vakcīnu aparteīdu".

Lielbritānija, kas pasūtījusi vairāk nekā 400 miljonus devu, ir kritizēta par to, ka nav sākusi tās ziedot trūcīgākām valstīm. G7 valstu samita priekšvakarā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons apsolīja, ka situācija drīz mainīsies.

"Lielbritānijas vakcīnu programmas panākumu rezultātā mēs tagad esam spējīgi dalīties ar daļu no devu pārpalikuma ar tiem, kam tās vajadzīgas," sacīja Džonsons.

"Darot to, mēs spersim lielu soli, lai sakautu šo pandēmiju uz visiem laikiem."

"Es ceru, ka G7 samitā citi līderi izteiks līdzīgus solījumus, lai mēs kopā varētu vakcinēt pasauli līdz nākamā gada beigām un labāk atkopties no koronavīrusa."

ASV ceturtdien solīja ziedot 500 miljonus Covid-19 vakcīnu devu 92 trūcīgākām valstīm.

Eiropas Savienības (ES) valstis ir vienojušās līdz gada beigām ziedot vismaz 100 miljonus devu. Francija un Vācija ir apņēmušās ziedot pa 30 miljoniem devu katra.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu