Ceļošanas ierobežojumu atcelšana un naudas novirzīšana atbalsta pasākumiem. Par ko MK sēdē šodien spriedīs valdība?

Ceturtdien, 10. jūnijā, Ministru kabineta sēdē bija plānots skatīt Satiksmes ministrijas (SM) virzītu priekšlikumu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu pret Covid-19 vakcinētajiem un šo slimību pārslimojušajiem.

Tomēr šis jautājums netika skatīts, jo, kā atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdībā iesniegtais noteikumu projekts nedaudz atšķīries no tā, kāds tika atbalstīts Operatīvajā vadības grupā. Premjers nevēlējās iekļaut valdības sēdes darba kārtībā neizdiskutētu jautājumu.

Savukārt Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka laika trūkuma dēļ netika panākta vienošanās par "covidpass" aizpildīšanas kontroli, veicot starptautiskos pārvadājumus. Viņš solīja, ka risinājums tiks rasts līdz nākamās nedēļas valdības sēdei, proti, 15.jūnijam.

Citskovskis stāstīja, ka vienošanās tika panākta par priekšlikumu, ka pret Covid-19 vakcinētie vai testētie, kā arī šo slimību pārslimojušie varētu ceļot bez ierobežojumiem, proti, šīm personām nebūs nepieciešams lidostā veikt Covid-19 testu, pēc atgriešanās no ārzemēm nebūs jāievēro pašizolācija, izņemot, ja persona atgriezīsies no valsts ar augstu Covid-19 saslimstības rādītāju, piemēram, Indijas.

Valsts kancelejas direktors piebilda, ka ar valdības lēmumu pret Covid-19 vakcinētas un šo slimību pārslimojušas personas varēs ceļot bez šķēršļiem, kā tas bija pirms iestājās Covid-19 pandēmija. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu attiecībā uz testēšanu nevakcinētām personām.

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) paskaidroja, ka ar visām pusēm saskaņotais SM, Veselības ministrijas un Ārlietu ministrijas priekšlikums būtībā paredz atļaut tā dēvētos nebūtiskos ceļojumus. Pavļuts uzsvēra, ka priekšlikums paredz atjaunot tūrismu.

Lems par papildu 75 miljonu eiro novirzīšanu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē cietušajiem

Ministru kabinets šodien lems par Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atbalsta pasākumiem nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzē novirzīt papildu 75 miljonus eiro.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirti 627,4 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu novirzīt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

No šā gada sākuma līdz 4.jūnijam nodokļu maksātājiem izmaksāts atbalsts 444 840 396 eiro apmērā, bet atbalsta turpmākai izmaksai VID pieejami 182,6 miljoni eiro.

FM skaidroja, ka par vienu mēnesi pagarināts atbalsts sniegšanas periods Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, tāpēc, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem, nepieciešams lēmums par papildu finansējuma 75 miljonu eiro apmērā piešķiršanu VID no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Minēto summu plānots piešķirt VID, lai dienests nodrošinātu atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu, individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai, nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Valdība lems par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem

Ministru kabinets šodien lems par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Minēto priekšlikumu virza Finanšu ministrija (FM).

2021. gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9. jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Turklāt FM jau ir saņēmusi jaunus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas atrodas dažādās saskaņošanas stadijās. Tāpat vēl ir sagaidāmi papildu finansējuma pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.

FM piebilda, ka, palielinot apropriāciju par 300 miljoniem eiro, attiecīgi palielināsies valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts.

Ministrijā informēja, ka Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek atļauts pēc nepieciešamības īstenot budžeta atbalsta pasākumus gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē, lai ierobežotu Covid-19 negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.

"Tas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts pieaugs un normālā situācijā tas novestu pie Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpuma. Tomēr šajā situācijā valstīm tiek ļauts neievērot budžeta disciplīnas nosacījumus tik tālu, cik tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu īstenot pasākumus Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai un mazinātu tā negatīvo sociālekonomisko ietekmi," atzina FM.