"Vai darbinieki būs neapmierināti?" VDI direktora vietniece par obligāto potēšanos pret Covid-19 (6)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: BaLL LunLa/Shutterstock

Valsts darba inspekcijas (VDI) redzējumā valdības iecerētā prasība vairākās nozarēs strādājošajiem noteikt pienākumu obligāti potēties pret Covid-19 ir epidemioloģiski pamatota, lai arī sagaidāms, ka cilvēki par to varētu būt neapmierināti, sarunā Latvijas Radio minēja VDI direktora vietniece Andra Auziņa.

Viņa pauda cerību, ka, nosakot vakcinēšanos pret Covid-19 par obligātu ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs, kā arī paredzot iespēju darba devējam atbrīvot no amata darbinieku, kurš nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu, valdība vienlaikus arī paredzēs kārtību, kā darba devējam rīkoties dažādos strīdīgos gadījumos, piemēram, ja darbinieks atsakās vakcinēties.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka darba uzteikums ir galējais instruments, ko darba devējs var izmantot pret darbinieku, jo vispirms būtu jāapsver iespējas mainīt darba organizāciju vai pārcelt konkrēto cilvēku uz citu amatu. "Es domāju, ka šī kārtība noteikti tiks iestrādāta normatīvajā regulējumā. Vai darbinieki būs neapmierināti? Droši vien jā, bet to mēs redzēsim nākotnē," sacīja Auziņa.

Viņa pauda cerību, ka, pieņemot galīgos lēmumus par minētajiem jautājumiem, valdība rēķināsies arī ar darbinieku trūkumu atsevišķās nozarēs un, piemēram, neatstās skolas bez pedagogiem.

Kā ziņots, darba devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15. septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu, otrdien vienojās Ministru kabinets, vienlaikus lemjot, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Valdība vienojās, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 14. jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu.

Izstrādājot likuma grozījumus, būs jāparedz darba devēja pienākumu nepakļaut paaugstinātam inficēšanās riskam sabiedrības grupas, kurām ir īpaši augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19 saslimšanu.

Likumprojektā jāparedz darba devēja pienākums ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs nodrošināt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, proti, pakalpojuma sniedzējam būs jāiegūst sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Tāpat likumprojektā plānots paredzēt valsts un pašvaldību pienākumu sniegt klātienē tikai epidemioloģiski drošus pakalpojumus, vienlaikus paredzot iespēju personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, saņemt klātienē tikai tos pakalpojumus, kur nav iespējama neklātienes pakalpojumu sniegšana.

Ar likuma grozījumiem arī rosināts paredzēt darba devējam tiesības pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nodarbinātajiem, kuri pilda darba pienākumus, kas saistīti ar palielinātu risku inficēt citas personas vai palielinātām iespējām inficēties pašiem. Sertifikāts būtu nepieciešams arī darbiniekiem, kuri pakalpojumus sniedz klātienē valsts un pašvaldību iestādēs vai kuru darba pienākumi ir kritiski iestādes vai uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Iecerēts, ka darba ņēmējam sertifikāts ir jāiegūst līdz šā gada 15. septembrim. Tāpat paredzētas darba devēja tiesības atstādināt no darba pienākumu pildīšanas, pārcelt citā amatā vai izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kurš līdz 15. septembrim nebūs ieguvis vakcinēšanas vai pārslimošanas sertifikātu.

Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei.

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu