Riņņukalnā konstatēts pasaulē senākais mēra gadījums

Ķīles Universitātes ģenētiķi noteikuši, ka viens no Latvijā, Riņņukalnā apbedītajiem akmens laikmeta iedzīvotājam bijis inficēts ar mēri. 20 līdz 30 gadus vecais vīrietis, kam konstatēta postošā slimība, dzīvojis apmēram pirms 5300 gadiem.

Tas pagaidām ir pasaulē senākais zināmais mēra gadījums, un atklājumam veltīta arī publikācija žurnālā "Cell Reports", stāsta arheologs Valdis Bērziņš.

Riņņukalna apmetnē pie Salacas iztekas no Burtnieku ezera konkrētais apbedījums atrasts jau 19. gadsimta 70. gados grāfa Karla Georga Zīvera vadītajos izrakumos. Viņš tolaik atklāto skeletu galvaskausus nosūtīja uz Berlīni, kur tie glabājas vēl joprojām.

"Tas bija tāds patīkams pārsteigums. Izrādījās, ka šie galvaskausi visus ilgos gadus glabājās Berlīnē, neskatoties uz to, ka Vācijas galvaspilsētai pāri bija gājuši divi pasaules kari, bet šis materiāls bija veiksmīgi saglabāts un galvaskausam joprojām saglabājies uzrakstītais numurs, un nav šaubu, ka tas ir no Riņņukalna," saka Bērziņš.

Riņņukalna apmetnē Bērziņš kopā ar vācu speciālistiem veica izrakumus 2018. gadā, un arī tolaik atklāti divi apbedījumi, bet šiem pirmiedzīvotājiem netika konstatēts mēris. Bērziņš vērtē, ka mēris akmens laikmetā, visticamāk, nav izplatījies tik postošā formā, kā tas bija viduslaikos, kad cilvēki masveidā izmira.

"Par to liecina arī šī konkrētā mēra baktērijas celma ģenētiskā analīze un arī tas, ka šis cilvēks bija apbedīts saskaņā ar tradīcijām. Nav runa par kaut kādu masu kapu, kur būtu arī pazīmes, ka konkrētā kopiena ir kādas epidēmijas rezultātā izmirusi. Šķiet, ka šīs slimība tolaik nav bijusi tik postoša, kā tas bija vēlākos laikos, un iespējams, ka šī kopiena sadzīvoja ar mēri ilgāku laika posmu," Bērziņš vēsta.