ECT atcēlusi prasību uz Latvijas - Baltkrievijas robežas nonākušajiem nodrošināt pārtiku un medicīnisko aprūpi

Latvijas-Baltkrievijas robežas pierobežas josla Silenē.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atcēlusi pagaidu noregulējumam, kas paredz uz Latvijas - Baltkrievijas nonākušajiem ārzemniekiem nodrošināt pārtiku un medicīnisko aprūpi, lai gan Latvijas puse nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegs arī turpmāk.

Trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pastāstīja, ka ĀM iepriekš sniegusi atbildes ECT, kurā izskaidrojusi, ka uz Latvijas - Baltkrievijas robežas nav neitrālā josla, bet ir stingra robežas līnija. Tāpat jau līdz šim Latvijas puse ir sniegusi individuālo palīdzību robežas tuvumā esošajiem ārzemniekiem.

Šodien ĀM ir saņēmusi informāciju par to, ka ECT pieņēmusi lēmumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu un tas vairs netiek pagarināts. Noregulējums būs spēkā līdz pusnaktij.

ĀM pārstāve skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo tiesa iepazinusies ar Latvijas sniegtajām atbildēm. "Mēs pārliecinoši spējām izklāstīt situāciju. Tiesa nav redzējusi nepieciešamību pagaidu noregulējumu pagarināt," norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Trešdien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts paziņoja, ka iepriekš Latvijas - Baltkrievijas robežas tuvumā uzturējās ārzemnieku grupas, taču patlaban šīs apmetnes jau ir likvidētas un "nav neviena grupa, kas dzīvotu uz robežas līnijas."

Lai arī ECT pagaidu noregulējums vairs nebūs spēkā, Pujāts norādīja, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas robežsargi sniegšot pārtiku un medicīnisko palīdzību uz robežas nonākušajiem.

Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka ECT atceltie pagaidu aizsardzības pasākumi saistībā ar 41 personas sūdzību pret Latviju, no Latvijas puses praktisko rīcību nemaina.

Pārtikas, ūdens, pirmās nepieciešamības preces nodrošinātas arī iepriekš un ne tikai 41 personai, kuras iesniegušas sūdzību. Turklāt 11 no tām tika ielaistas Latvijā humānu apsvērumu dēļ, savukārt pārējās 30 personas nebija Latvijas jurisdikcijā.

Valdības rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu kopā ar citiem saistošajiem tiesību aktiem nepieciešamības gadījumā paredz nodrošināt pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Valsts robežsardze katrā šādā situācijā veic individuālu novērtējumu, lai nepakļautu mazāk aizsargātas personas dzīvības briesmām. Nepieciešamības gadījumā cilvēkiem mediķi nodrošina apskates, ja nepieciešams - hospitalizē, norādīja ministrijā.

Jau ziņots, ka 25.augustā ECT izdevusi pagaidu noregulējumu divu nelegālo imigrantu grupu prasībās pret Poliju un Latviju, kas mēģinājuši nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā (ES) no Baltkrievijas. Pagaidu noregulējums būs spēkā trīs nedēļas līdz 15.septembrim ieskaitot.

ECT, neņemot vērā nekādus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām būtu jāuzņemas Baltkrievijai, uzdevusi Polijas un Latvijas varasiestādēm visus prasītājus nodrošināt ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, atbilstošu medicīnisko aprūpi un, ja iespējams, ar pagaidu pajumti, teikts ECT izplatītajā paziņojumā.

Tajā pašā laikā tiesa uzsvērusi, ka šis lēmums nenozīmē, ka Polijai un Latvijai prasītāji būtu jāielaiž savā teritorijā.

Uzreiz pēc ECT izdotā pagaidu noregulējuma, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP)

paziņoja, ka sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām Valsts robežsardze jau sniedz nepieciešamo pārtiku, apģērbu, medicīnisko palīdzību Baltkrievijas teritorijā uz robežas nonākušajiem.

Kopš 10.augusta kopumā no Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1166 cilvēki.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas 25 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.