Atvaļināti karavīri pēc atgriešanās dienestā varēs neatmaksāt mācību izdevumu daļu

Armijas bikses. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas atvaļinātiem karavīriem pēc atgriešanās dienestā dos tiesības neatmaksāt mācību izdevumu daļu.

Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, - ja no profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs divu gadu laikā pēc atvaļināšanas no jauna tiek pieņemts profesionālajā dienestā un nodienē ne mazāk kā piecus gadus, viņš neatmaksā mācību izdevumu daļu, kas nav samaksāta dienā, kad viņš no jauna pieņemts dienestā, kā arī vienreizējas izmaksas veidā karavīram atmaksā viņa samaksāto mācību izdevumu daļu.

Šis nosacījums nebūs attiecināms uz gadījumiem, ja karavīrs atmaksās mācību izdevumus sakarā ar atskaitīšanu no militārās izglītības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās.

Tāpat grozījumi paredz, - ja uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram mācību laikā iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, viņu uz darbnespējas laiku atbrīvos no dalības militārajās mācībās un pārtrauks kompensācijas izmaksu.

Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekrīt militāro mācību periodā, vai rezerves karavīram netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekrīt militāro mācību periodā, rezerves karavīram izmaksās slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus NBS likumā, kas paredz, lai nodrošinātu objektu apsardzi un novērstu apdraudējumu, armijai ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no aizsargjoslā esošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nepieciešamo informāciju.

Karavīram un zemessargam arī paredzētas tiesības NBS apsargājamā objektā pārtraukt likumpārkāpumu un citu rīcību, kas traucē veikt apsardzi, rada draudus apsargājamam objektam vai šajā objektā esošo personu drošībai.

Tāpat karavīriem paredzētas tiesības kontrolēt aizsargjoslā noteikto aizliegumu ievērošanu, pārtraukt nesaskaņotu darbību veikšanu aizsargjoslā un nekavējoties par to informēt Militāro policiju, Valsts policiju vai pašvaldības policiju.