Sagatavo laika kapsulu iemūrēšanai Rīgas Centrālās stacijas pamatos

Eiropas savienošanas ekspreša Baltijas vilciens Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Baltijas satiksmes ministri otrdien sagatavoja laika kapsulu iemūrēšanai dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos.

Stacijas dienvidu daļas būvniecību plānots sākt novembrī un pabeigt 2024.gadā, kad tiks sākta stacijas ziemeļu daļas būvniecība.

Otrdien Eiropas Dzelzceļa gada pasākumu programmā Rīgā ceļā uz Lietuvu pieturēja "Eiropas savienošanas ekspreša" Baltijas vilciens. Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar "Rail Baltica" būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, sākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Šodien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt "Rail Baltica" stacijas pamatos.

Svinīgā laika kapsulas sagatavošanas pasākumā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), Igaunijas ekonomikas lietu un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss, Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Marjus Skodis un Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs kopā ar AS "RB Rail" valdes priekšsēdētāju Agni Driksnu un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Kasparu Vingri.

Laika kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm. Kopējais vēstījums pauž, ka ""Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu. "Rail Baltica" būs Baltijas transporta mugurkauls, kas veicinās Baltijas reģiona konkurētspēju un reģiona drošību ilgtermiņā. Vienlaikus topošā dzelzceļa līnija ir nozīmīga mūsu iedzīvotāju labklājībai un dos pienesumu mūsu kopīgajiem centieniem vides uzlabošanai".

Parakstot vēstījumu, satiksmes ministrs Linkaits uzsvēra, ka jaunā dzelzceļa līnija "Rail Baltica" ir iespēja attīstīt ērtu vilcienu satiksmi ne tikai braucieniem uz Eiropu un starp Baltijas valstīm, bet arī paplašināt iespējas Latvijas iedzīvotājiem ikdienā pārvietoties ērtā un ātrā vilcienā starp Latvijas reģioniem.

""Rail Baltica" sniegs arī jaunas iespējas kravu pārvadājumus pakāpeniski pārvietot uz dzelzceļu, veicinot ne tikai kravu tranzītu uz Eiropu, bet arī iekšzemes un Baltijas valstu mēroga pārvadājumus," teica Linkaits.

Ministrs kopā ar vēstījumu kapsulā ievietoja aerofoto, kas nākamajām paaudzēm dos iespēju ieraudzīt Rīgas Centrālā multimodālā transporta mezglu būvniecības procesā, un Rīgas Vagonbūves rūpnīcas ražoto elektrovilciena "reversa rokturi", kas pārslēdz elektrovilciena gaitas vadību un ir ikdienas darba rīks vilcienu mašīnistiem. Papildus laika kapsulā ievietota simboliska telegramma ar pārējo Baltijas valstu ministru vēstījumu nākamajām paaudzēm - "esiet vienoti kā valstis, kā partneri, kā personības".

Laika kapsulas saturu papildināja apkopojums par "Rail Baltica" vīziju, misiju un vērtībām, kā arī zibatmiņas karte ar "Rail Baltica" globālā projekta dizaina vadlīnijām. Driksna norādīja, ka "Rail Baltica ir unikāls projekts, kura mērķis ir pievienot Baltijas valstis savienotai Eiropai.

"Viens no panākumu priekšnoteikumiem ir kopīgs redzējums, vērtības un standarti. Tāpēc "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" vārdā sniedzam ieguldījumu šajā laika kapsulā ar "Rail Baltica" dizaina vadlīniju digitālo versiju," sacīja Driksna.

Savukārt Vingris svinīgajā uzrunā pauda gandarījumu par jaunu, stratēģiski pamatotu dzelzceļa savienojumu ar Eiropas Savienību, kas kļuvis iespējams, pateicoties Eiropas Klimata, vides un infrastruktūras izpildaģentūras (CINEA) un nacionālo valstu finansējumam.

"Te redzam, kā plānotais kļūst par realitāti. Esam būvlaukumā Latvijā, kur jau būvējam multimodālu Rail Baltica centrālo mezglu Latvijā, kas būs noderīgs nākamajām paaudzēm," atzina Vingris.

Rīgas Centrālās stacijas būvlaukums tika atklāts pērn novembrī. Nepilna gada laikā ir norakta plānotā uzbēruma daļa, paverot iespēju sākt jaunās stacijas pamatu izbūvi. Tāpat veikta centrālā mezgla apakšzemes komunikāciju un infrastruktūras izbūve - kopumā 107 kilometru garumā izbūvēti dzelzceļa zonas signalizācijas, drošības, pasažieru apziņošanas un elektroapgādes infrastruktūras kabeļi.

Tāpat kopš pagājušā gada demontēti pieci kilometri veco telekomunikāciju kabeļu un no jauna izbūvēti 2,5 kilometri telekomunikāciju kabeļu, veikta trolejbusu kontakttīkla nomaiņa viena kilometra garumā, nomainīti elektrības kabeļi četru kilometru garumā, viena kilometra garumā nomainīta lietusūdeņu kanalizācija un izbūvēta siltumtrase Timoteja ielā.

Pēcpusdienā Baltijas vilciens turpināja ceļu uz Viļņu, tam sekos brauciens uz Kauņu. Trešdien, 22.septembrī, Baltijas vilciens satiksies ar Eiropas Komisijas "Eiropas savienošanas ekspresi", kas pa Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm ieradīsies no Polijas. Abi atšķirīgo dzelzceļa sliežu platuma vilcieni ieradīsies Kauņā vienlaicīgi, tādējādi apliecinot dažādo dzelzceļa koridoru vienojošo spēku.

Baltijas vilciena brauciens apliecina Baltijas valstu vēlmi integrēties Eiropas dzelzceļu tīklā un uzsver nepieciešamību savienot dzelzceļa koridorus austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu virzienos. Vienlaikus tas pasvītro Baltijas valstu vēlmi sadarboties, veidojot ātrgaitas dzelzceļu līniju "Rail Baltica", kas mainīs ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionus. Tostarp, vilciena maršruts uzsver Kauņas kā savienojuma mezgla nozīmi dzelzceļa kravu pārvadājumos, jo nesen atklātais Kauņas intermodālais terminālis ir pilnībā pievienots Eiropas 1435 milimetru platuma dzelzceļa tīklam.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.