Katra krīze ir iespēja valstij mainīties, mācīties un kaut ko uzlabot, norāda Kariņš

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Katra krīze ir iespēja valstij mainīties, mācīties un kaut ko uzlabot, šādu viedokli pirmdien, uzrunājot Saeimas deputātus, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien parlamentā tiek izskatīts 2022. gada valsts budžeta projekts un to pavadošā likumprojektu pakete. Stāstot par nākamā gada budžetu, premjers akcentēja, ka gadskārtējais budžets ir veids, kādā valdība piedāvā Saeimai piešķirt līdzekļus, lai īstenotu nosprausto politiku.

Kariņa skatījumā, pēdējos 30 gadus Latvijas vēsturē var sadalīt četros posmos - pirmais ir neatkarības atgūšanas posms, tam sekoja privatizācijas posms, tad reintegrācijas posms, bet pašlaik notiekot "viedās reindustrializācijas posms".

Pēc politiķa vārdiem, neatkarības atgūšanas posmā svarīgākais bija atgūt neatkarību, izveidot demokrātisku valsts pārvaldi un līdz 1994. gadam izvest Krievijas bruņotos spēkus. Tad sekoja nākamais - privatizācijas posms. Tajā svarīgi bijis denacionalizēt īpašumus un izveidot privāto kapitālu. Tomēr viss nenotika tā, kā būtu bijis vislabāk, un valstī radušies oligarhi jeb tie, kuri veiksmīgi panāca sev labvēlīgus privatizācijas lēmumus un nereti arī iesaistījās valsts politiskajā dzīvē, teica premjers.

Tam sekoja reintegrācijas posms, kurā Latvija pievienojās dažādām starptautiskām organizācijām, sevi "iecementējot" Rietumeiropas politiskajā vidē, akcentēja Ministru prezidents.

Virziens, kurā tagad ejam, ir viedā reindustrializācija, uzskata Kariņš, piebilstot, ka šis posms pamatā saistās ar dzīves vides sakārtošanu. "Mēs šobrīd darām visu, lai virzītos uz augšu un sasniegtu nākamo labklājības pakāpienu," apgalvoja premjers.

Politiķis atzīmēja, - kamēr valsts iet šos attīstības posmus, nāk un vēl nāks dažādas krīzes, piemēram, "Krievijas krīze", pasaules ekonomiskā krīze un Covid-19 krīze. Šobrīd Latviju esot piemeklējušas vienlaikus trīs krīzes -Covid-19 krīze, Baltkrievijas robežas krīze un enerģētikas krīze. Pēc premjera teiktā, katra šāda krīze ir iespēja valstij mainīties, mācīties un kaut ko uzlabot.

Kariņš akcentēja, ka Covid-19 krīzes pārvarēšanai valdība turpina ieguldīt līdzekļus veselības aprūpes sistēmā. "Nauda vien neuzlabos sistēmu, bet ar to ir vieglāk gādāt labākus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem," teica premjers, piebilstot, ka pandēmija jāizmanto, lai ne tikai palielinātu finansējumu, bet veselības aprūpes sistēmu sakārtotu.

Tikmēr robežas krīze parādījusi, cik izaicinājumu bagātā vidē dzīvojam, sacīja politiķis. "Mūsu kaimiņš - Baltkrievija - aiziet agresīvā nostājā pret Eiropas Savienību (ES), Baltijas valstīm un Latviju. Tas mudina ES skatīties uz savu kopējo drošības situāciju un to, kā varam to uzlabot," akcentēja premjers.

Savukārt enerģētikas krīze parādījusi, ka visai ES ir milzu atkarība no dabasgāzes. Lielākais šī resursa piegādātājs esot Krievija, kura nodrošina vairāk nekā 40% gāzes. Kariņa ieskatā, no šīs milzu atkarības ir jātiek vaļā, un Latvija to jau sen sapratusi.

Viņaprāt, mums vairāk jāattīsta atjaunojamie energoresursi un jāveicina ieguldījumi elektrības ražošanā. Esot jāpārvar arī pretestība, kas bijusi vairākās pašvaldībās pret sauszemes vēja parkiem, kā arī jāmazina mūsu valsts atkarība no enerģijas avotiem.