Tā kā lielāko dienas daļu jūsu āda ir ciešā kontaktā ar apģērbu, nav pārsteidzoši, ka krekli, bikses, apakšveļa vai gultas veļa var izraisīt ādas problēmas. Izsitumus izraisīt var jebkāda veida šķiedra, bet visbiežāk dermatīts rodas no apģērba, kas satur tādu sintētiku kā poliesteri, viskozi, neilonu, spandeksu vai gumiju. Salīdzinot ar dabīgajām šķiedrām, tā tik brīvi neelpo, tādēļ sintētikas auduma apģērbā jūs vairāk svīstat.

Bieži problēmas avots ir krāsviela, vai citas apģērbā lietotās ķīmiskās vielas. Formaldehīda sveķi, ko izmanto, lai apģērbu padarītu nesaburzāmu vai netīrumus atgrūdošu, ir viens no iespējamajiem cēloņiem. Reakciju izraisīt var arī krāsvielas, līmes un ķimikālijas, ko izmanto dabīgās ādas apstrādē. Ja jūs esat alerģija pret niķeli, jums varat izveidoties sarkans, niezošs plankums vietā, kur jūsu džinsu poga pieskaras ādai. Bērnu rotaļlietas un pidžamas mēdz tikt apstrādātas ar ķīmiskām vielām, lai padarītu tās ugunsdrošas. Labs nodoms, bez šaubām, tomēr arī šīs ķimikālijas var izraisīt bērniem alerģisku reakciju.

Tādēļ, ka sievietes biežāk nēsā pieguļošu apģērbu, viņām biežāk izveidojas alerģija pret tekstila izstrādājumiem. Vēl viena riska grupa ir cilvēki ar lieko svaru, jo viņi pārkarstot intensīvāk svīst. Arī nodarbošanās ir viens no faktoriem, kas ietekmē alerģiju risku. Tiem kuri strādā karstās un mitrās telpās, piemēram, maizes ceptuvēs, dermatīts attīstīsies biežāk. Arī medicīnas darbiniekiem, kuriem lielu dienas daļu ir jānēsā lateksa cimdi, ir paaugstināts risks iedzīvoties šajā alerģijā.

Neskatoties uz to, ka dažiem ir lielāks risks saskarties ar šo problēmu, nekā citiem, tekstila alerģija var izveidoties jebkuram un jebkurā brīdī. Uzvelkot apģērba gabalu, pret kuru āda ir jūtīga, dažiem cilvēkiem reakcija sāksies ļoti ātri, bet citi var valkāt šādu apģērbu stundām ilgi, nejūtot nekādu diskomfortu. Vēl citi var valkāt konkrēta auduma apģērbu gadiem ilgi bez jebkādām problēmām un tad pēkšņi saskarties ar simptomiem. Ņemot to vērā, kā lai jūs varat zināt, vai jums nav izveidojusies alerģija?

Ja jums ir aizdomas, ka esat alerģiski pret noteikta veida tekstila izstrādājumiem, pēc to valkāšanas pārliecinieties, vai nepiedzīvojat tās simptomus. Tie ir apsārtums, zvīņaina āda vai niezoši plankumi. Simptomi bieži parādās tajās vietās, kur audums ielokās starp jūsu ādu, tātad padusēs, cirksnī, ceļu un elkoņu locītavās. Ja atklājat šādus simptomus ir ļoti iespējams, ka jūs esat alerģiski pret zināmiem tekstila izstrādājumiem.

To kāda veida tekstils jums izraisa alerģisku reakciju, ne vienmēr ir viegli saprast. Niezi vai izraisīt ne tikai alerģija, bet arī ādas kairinājums. Daži apģērba gabali ir izgatavoti no auduma ar dažādu šķiedru sajukuma. Tāpat tie var tikt apstrādāti ar daudzām un dažādām ķīmiskajām vielām. Lai atbrīvotos no simptomiem, visbiežāk pietiek ar to vien, ka jūs pārstājat nēsāt apģērbu, kas jums izraisa reakciju. Spandeksa legingus iemainiet pret kokvilnas šortiem, bet poliestera gultas veļu aizstājiet ar satīna komplektu, piemēram, kādu no tiem, kādi nopērkami veikalā Nostra. Valkājiet brīvāku apģērbu apspīlēta vietā. Izsitumiem un niezei būtu jāpazūd pāris nedēļu laikā. Izvairieties no apģērba gabaliem, uz kuras birkas ir brīdinājums, ka tas ir jāmazgā atsevišķi. Šādi apģērba gabali varētu izdalīt mākslīgās krāsvielas. Ja alerģiskā reakcija tomēr ieilgst, vai arī nieze ir pārāk spēcīga, konsultējieties ar dermatologu. Jums varētu tikt izrakstīti antihistamīna līdzekļi, mitruma krēmi vai steroīdi, lai atbrīvotos no simptomiem ātrāk.

Lai gan tā ir nepatīkama, tekstila alerģija ir relatīvi viegli kontrolējama. Jums varētu nākties nomainīt savu garderobi, pārejot uz dabīgu šķiedru audumu apģērbiem. Ja jums izdodas identificēt konkrētas šķiedras vai ķīmiskās vielas, kas jums izraisa alerģisko reakciju, šī pāreja kļūs mazāk ierobežojoša.