Pētersone: VM par mobilizāciju vajadzēja iepriekš apspriesties ar nozari

Ināra Pētersone

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Veselības ministrijai (VM) par gaidāmo ārstniecības personu mobilizācijas procesu ar nozares pārstāvjiem vajadzēja apspriesties vēl pirms plāna prezentēšanas Ministru kabineta sēdē, sacīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes locekle Ināra Pētersone.

Tāpat viņa uzsvēra, ka arī vārda "mobilizācija" izvēle ir slikta, jo, it sevišķi vecāka gada gājuma ārstos, raisīs emocijas par "citiem laikiem", tāpēc šāda formulējuma izraudzīšanās varētu nebūt bijusi labākā izvēle.

Pētersone skaidroja, ka medicīnas nozarē strādā inteliģenti, profesionāli un zinoši cilvēki, tādēļ, lai gan iepriekš aicinājumi par vajadzīgo darbaspēku no lielo slimnīcu puses bijuši, tie bija jāizplata pašām privātajām ārstniecības iestādēm. Piemēram, ja ārstus publiski uzrunātu emocionālāk, tad atsaucība varētu būt lielāka.

Vienlaikus Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore sacīja, ka ārstniecības sektors ilgi strādā spriedzes apstākļos un motivāciju nerada iepriekš Saeimā pieņemtais likums par ikgadējo algu pieaugumu, kas nav ticis pildīts.

"Mēs saprotam, ka mums ir zvērests dots un misija ir palīdzēt cilvēkiem, bet, strādājot ilgi spriedzes apstākļos un neradot šo motivāciju, politiķiem nepildot solījumus, nevar gaidīt, ka visi tagad metīsies un darīs," atklāja Pētersone.

Viņa skaidroja, ka "visiem jau sen ir zināms, ka veselības nozarē personāls akūti trūka arī pirms Covid-19 pandēmijas, un tā ir veselības nozares stabilitātes pamatproblēma", tomēr, ņemot vērā pandēmijas laika slodzi, iztrūkums vēl vairāk palielinājies, tostarp saistībā ar tādām procedūrām kā vakcinācija un testēšana, kurām arī nepieciešams darbaspēks.

"Tas no mums prasīja mobilizēt resursus, pārskatīt mūsu menedžmentu un prioritātes, arī, protams, piesaistot dažādus citus speciālistus, tai skaitā, kad sākās testēšana, arī kosmetologus - visus tos, kuriem ir kaut kādas zināšanas un kas ir ārstniecības personu reģistrā," pauda Pētersone.

Viņa atzīmēja, ka vairāku augstu medicīnas nozares amatpersonu izteiktās prognozes par pacientu šķirošanu privātajā sektorā jau piepildījušās, jo, ja pacientiem tiek liegta iespēja uzturēties dienas stacionārā, šīs pozīcijas atvēlot par labu Covid-19 pacientiem, tas nozīmē, ka pārējo slimību pacientiem tiek liegti pakalpojumi. Pēc Covid-19 uzliesmojuma beigām slimnīcas būs pārpildītas ar pacientiem, kas pašlaik nevar tikt apkalpoti, turklāt, nesniedzot pakalpojumus viņiem šobrīd, tam var būt paliekošas sekas uz personas veselību, kas pēc tam var krietni samazināt dzīves kvalitātes līmeni, prognozēja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore.

Pētersone uzskata, ka arī krīzes apstākļos būtu ļoti svarīgi katras specialitātes ārstiem nodarboties ar to, ko viņi proti vislabāk, tādējādi krietni kvalitatīvāk uzlabojot sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Ja ārstus no citām nozarēm pārceltu uz Covid-19 nodaļām, viņi varētu veikt tikai elementāros pienākumus, jo par šādu ārstēšanu viņiem nav ne iemaņu, ne zināšanu.

"Mēs gribam visi, lai būtu kvalitatīva šī ārstēšana, nemaz nerunājot par juridiskām sekām. Kurš būs tas, kurš atbildēs - piemēram, ja ginekologs ārstēs cita profila Covid-19 pacientus?" retoriski vaicāja Pētersone.

Vienlaikus Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore atklāja, ka problēmas ar piedāvāto mobilizāciju rada arī fakts, ka liela daļa specialistu, kas strādā privātajās iestādēs, jau ir ārsti arī slimnīcās. Lai gan šajā sakarā ir tikusi pārskatīta slodze, samazinot iespējas sniegt pakalpojumus privātajās iestādēs Covid-19 dēļ. Piemēram, tādi speciālisti kā anestezeologi ir lielā deficītā, jo nepieciešami gan Covid-19 pacientu ārstēšanai, gan operācijām, kuras veic privātās iestādes.

Attiecībā uz privātajām ārstniecības iestādēm nodarītajiem zaudējumiem Pētersone skaidroja, ka otrdien, 26.oktobrī, Ministru kabinetā apstiprinātais atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem un subsidētajam darbavietām varētu attiekties arī uz medicīnas iestādēm. Vienlaikus Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore izteica cerību, ka līdz šādai situācijai nevajadzēs nonākt, jo atbalsta mehānisms kompensēs tikai daļu no medicīnas personāla algām, kas vismaz privātajā nozarē ir lielākas nekā piedāvātajos atbalsta mehānismos noteiktās likmes.

Tāpat Pētersone atzīmēja, ka lielu problēmu atbalsta ziņā sagādā atsevišķu iekārtu nodošana slimnīcām krīzes apstākļos. Pēc viņas teiktā, sarunās ar VM noskaidrots, ka par tām kompensāciju nebūs.

Jau vēstīts, ka VM jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, Ministru kabineta sēdē paziņoja NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tikšot noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Tāpat rīkojumā tiks norādīta mobilizācijai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas kārtība.