Šilovs mediķu atalgojuma reformas atlikšanā vaino Reiru un Kariņu

Finanšu ministrs Jānis Reirs

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Tieši finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apturēja lēmuma pieņemšanu valdībā par mediķu atalgojuma reformu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Viņš atzina, ka nozarē tiek veiktas reformas un ir vērojami uzlabojumi. Taču situācija bijusi ļoti kritiska. Viņaprāt, nedrīkst dažus gadus kaut ko izdarīt un tad desmit gadus "sēdēt pauzē".

Pēc premjera rīkojuma Veselības ministrija bija izstrādājusi mediķu algu reformas modeli, taču valdībā tas netika pieņemts. Pavasarī to esot noraidījis tieši finanšu ministrs un Ministru prezidents, uzsvēra Šilovs.

"Ja mēs nevaram tagad atrast nepieciešamo finansējumu mediķu algām, tad tas būs jādara nākamajos gados," teica jauno ārstu pārstāvis.

LETA jau ziņoja, ka, lai gan veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, mediķi turpinās uzturēt prasību par ministra demisiju. Šilovs norādīja, ka ārstu viedoklis dalījies par to, vai prasīt veselības ministra vai visas valdības atkāpšanos.

Kā ziņots, valdība šī gada martā nepieņēma lēmumu par mediķu atalgojuma reformu, jo par algu pieaugumam nepieciešamajiem 287 miljoniem eiro tiks diskutēts 2022.gada budžeta kontekstā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) vēlējās valdības sēdes dienaskārtībā iekļaut jautājumu par mediķu atalgojuma finansēšanas jauno modeli. Viņš norādīja, ka mediķu atalgojuma modelis ir jāskata kopā ar valdības sēdē iesniegto ziņojumu par slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktam slimnīcu līmenim.

Pēc veselības ministra teiktā, gan slimnīcu līmeņošanas, gan mediķu atalgojuma jautājumi ir savstarpēji saistīti un tos nevar skatīt atrauti. "Ja slimnīcu līmeņošanas ziņojumā runājam par darbaspēka trūkumu, tad mediķu atalgojuma ziņojumā runājam par to, kā šo problēmu risināt," pauda Pavļuts.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, kopš veselības ministra amata izveides 2003.gadā šis amats lielākoties ticis atvēlēts "Jaunās vienotības" un tās priekšgājējas partijas "Jaunais laiks" ministriem, Zaļo un zemnieku savienībai un "Tautas partijai". Savukārt "Attīstībai/"Par" ministriju vada kopš 2019.gada.