Viļņas pilsētas centrā novākts padomju rakstnieka piemineklis (8)

Izraisot domstarpības jau kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas sākuma, pieminekli nojauca pašvaldības uzņēmuma strādnieki, to vērojot ap 100 iedzīvotāju un vietējās pašvaldības pārstāvju.

Īsi pirms pieminekļa nojaukšanas gan izcēlās neliels konflikts starp pieminekļa nojaukšanas atbalstītājiem un pretējā viedokļa pārstāvjiem, tostarp arī Cvirkas mazdēlu, kurš uzskatīja, ka rakstnieka "rokas nav nosmērētas ar svešām asinīm".

VIDEO: Tiek novākts Cvirkas piemineklis (tiešraides arhīvs)

Portāls "Apollo.lv" septembrī jau ziņoja, ka Viļņas dome nobalsoja par Petra Cvirkas pieminekļa aizvākšanu no pilsētas centrālā parka.

Dome nolēma pieminekli kopā ar četrām padomju laika skulptūru komplekta nodot Lietuvas Nacionālajam muzejam. Skulptūru komplekts 2015. gadā tika noņemts no Zaļā tilta.

"Visi formālie jautājumi ir atrisināti. Turpmāk vairs nebūs vajadzīgi politiski vai administratīvi lēmumi," medijiem teica Viļņas vicemērs Valdas Benkunskas, piebilstot, ka piemineklis tiks aizvākts līdz gada mijai.

Lietuvas genocīda un pretošanās pētījumu centrs iepriekš publicēja ziņojumu, apgalvojot, ka Cvirka "aktīvi sadarbojās" ar padomju varas iestādēm un viņa sadarbība radīja "nopietnas un kaitīgas sekas" Lietuvas valstīj un tās pilsoņiem.

Jau iepriekš ziņots, ka Lietuvā nolēma svītrot padomju laika rakstnieka un politiskā darboņa Cvirkas pieminekli no Kultūras vērtību reģistra.

Lietuvas Nekustamā kultūras mantojuma vērtēšanas padome otrdien nolēmusi svītrot pretrunīgi vērtētā padomju laika rakstnieka un politiskā darbinieka Petra Cvirkas pieminekli Viļņā no Kultūras vērtību reģistra, tā pieliekot punktu jau desmitiem gadu ilgušajām diskusijām par šā pieminekļa atrašanos tāda paša nosaukuma skvērā pilsētas centrā.

Eksperti šo jautājumu izskatīja pēc Viļņas mēra Remiģija Šimašus un kultūras ministra Simona Kaira lūguma. Viens no argumentiem pieminekļa tiesiskās aizsardzības atcelšanai bija ministra mainītie vērtēšanas kritēriji, ka tiesisko aizsardzību nevar attiecināt uz mākslas darbiem, kuri veltīti personām, kas bijušas iesaistītas represiju organizēšanā pret Lietuvas iedzīvotājiem.

Pieminekļa pretinieki atsaukušies uz 2019.gadā pieņemto Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centra atzinumu, ka

Cvirka savā politiskajā un sabiedriskajā darbībā aktīvi sastrādājies ar padomju okupācijas varas struktūrām, nodarot nopietnu kaitējumu Lietuvas valsts un tās pilsoņu liktenim.

Tikmēr pieminekļa aizstāvji apgalvojuši, ka nepārdomāta padomju mantojuma iznīcināšana ne ar ko neatšķirtos no padomju laika cenzūras, bet Cvirkas literāta talants jāvērtē šķirti no viņa politiskās darbības.

Kā, komentējot padomes lēmumu, tagad atzinis kultūras ministrs, par pieminekļa turpmāko likteni jālemj Viļņas pašvaldībai un pilsētas iedzīvotājiem.

"Šis piemineklis nekādā ziņā nevēsta par nopelniem literatūrā, par nopelniem kultūrā, tas ir vienkārši padomju politikas simbols, un mūsdienu Lietuvas valstij to nevajadzētu aizsargāt kā kultūras vērtību - tāds bija mūsu galvenais mērķis," viņš norādījis.

Viļņas vicemērs Valds Benkunsks augustā atzina, ka ilgi gaidītais lēmums paver pilsētai iespējas sākt diskusiju par pieminekļa novākšanu un skvēra sakārtošanu.

"Nacionālais muzejs noskaņots tās pārņemt un ierīkot atsevišķu āra ekspozīciju par to, kā padomju laikos mākslinieki ar varu tika spiesti taisīt mākslu. Mēs uzskatām, ka tur lieliski iederēsies arī Cvirkas piemineklis," norādījis vicemērs.

Viņš paudis pārliecību, ka pieminekļi galvaspilsētā jāceļ Lietuvas varoņiem, nevis kolaborantiem un Cvirkas piemineklim tur nevajadzēja atrasties jau pirms 30 gadiem.