Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas nosaka, ka par kukuļdošanu, izmantojot starpnieku, uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam labumu, apzināti pieļāvusi, ka viņš izdarīs kukuļdošanu.
Par kukuļdošanu būs uzskatāmas arī darbības, kad persona apzināti pieļāvusi starpnieka izdarītu kukuļdošanu
Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā tiek skaidrots viens no kukuļošanas ar starpniecību veidiem.
Tas nosaka, ka par kukuļdošanu, izmantojot starpnieku, Krimināllikuma izpratnē uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti pieļāvusi, ka starpnieks izdarīs kukuļdošanu.
Tādā gadījumā nav nozīmes apstāklim, vai starpniekam nosaukta konkrēta amatpersona, kurai domāts kukulis, kā arī tam, kādos apstākļos un kādā apmērā nododams kukulis.