Bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris: Savulaik Krievijas agresija pret Ukrainu likās neiespējama (5)

Pēc viņa teiktā, Krievijas prasības jāuztver nopietni, jo tā nekad nav slēpusi, ka grib mainīt Eiropas drošības struktūru.

"Krievijas prasībām ir jānotic. Mums Eiropā - un politikā - liekas, ka tam noticēt ir grūti, bet Krievija kopš 2007.gada atkārtojusi, ka grib mainīt Eiropas struktūru un atgriezties 1997.gada situācijā. Tas mums Igaunijā un visā Austrumeiropā rada lielas bažas," atzinis Terrass.

Vaicāts, vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina tagadējās darbības Eiropai jāuztver kā modinātājzvans, viņš norādījis, ka pirmie brīdinājuma signāli - Gruzija, Krimas aneksija un Austrumukraina 2014.gadā - patiesībā jau nogulēti.

"Mēs pamanījām, ka kaut kas nav pareizi, mēs redzējām, ka Krievija gatavojas izmantot militāru spēku politisku mērķu sasniegšanai, bet mēs īsti neaptvērām, ka Krievija grib vēl vairāk," izteicies Terrass.

Uz jautājumu, vai karš pret Baltijas valstīm būtu "neprāts pat no Putina puses", viņš atbildējis apstiprinoši, bet atgādinājis, ka tikpat neprātīga savulaik varēja šķist iespēja, ka Putins uzbruks Ukrainai.

"Ja mēs tagad domājam, vai karš ir iespējams, - Ukrainā karš norisinās katru dienu, un katru dienu iet bojā cilvēki. Mēs nebaidāmies, ka tas kaut kā varētu pārsviesties uz Baltiju, jo mēs esam daļa no Eiropas Savienības un NATO, tomēr, ja gribam būt pārliecināti, ka te nekas nenotiks, mums jāapliecina vienotība.

NATO un Eiropas Savienībā mums jāparāda, ka mēs tiešām runājam to, ko domājam, un man šķiet, ka līdz šim mums tas diezgan labi izdevies," spriedis bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.

Viņš paudis pārliecību, ka rietumvalstu saliedētībai ir liela nozīme situācijas eskalācijas novēršanā un, lai gan diplomātija ir svarīga, jāpatur prātā, ka Krievija saprot tikai spēka valodu, tādēļ jābūt gataviem gan uz atturēšanu, gan vajadzības gadījumā arī uz militāru rīcību.

"Sagaidu, ka Vācija būs aktīva un pašapzinīga un kā lielākā valsts Eiropā vadīs mūs dialogā ar Krieviju, taču (..) vajadzības gadījumā būs gatava atturēšanai vai militāru līdzekļu izmantošanai, ja tiktāl nonāktu. Mums jāparāda, ka esam gatavi rīkoties gan ekonomiski, gan militāri," uzsvēris Terrass.

Viņš atgādinājis, ka Vācijas karavīri jau atrodas Lietuvā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sastāvā.

"Tas nozīmē, ka gadījumā, ja situācija prasīs, militārs atbalsts Austrumeiropas valstīs ir iespējams. Tomēr ir vēl viena lieta, ko uzskatu par ļoti svarīgu, - Vācijai būtu jāiestājas par to, lai lielvalstis nesadala Eiropu bez mazāko valstu ziņas, lai mēs vienmēr varam vienoties, ka sarunājamies savā starpā un rīkojamies saskaņoti," norādījis Terrass.

Lūgts komentēt Vācijas valdības un kanclera Olafa Šolca izteikumus, ka gāzesvads "Nord Stream 2" ir privāts biznesa projekts, kam nav sakara ar politiku, viņš kā pretargumentu minējis augošos gāzes rēķinus ne tikai Vācijā un Igaunijā, bet arī citur.

"Gāzes cenas ir tik augstas vienīgi tāpēc, ka Krievija ir aizgriezusi krānus. Tas nozīmē, ka politiskā ziņā nav loģiski padarīt sevi atkarīgu no Krievijas gāzes. Tāpēc "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" - tas ir ļoti slikti. Un arī tāpēc, ka tiek apieta Ukraina," secinājis Terrass.