Otrdien Latviju no rietumiem šķērsos jauna nokrišņu zona (1)

Pirms nokrišņiem caur mākoņiem uzspīdēs saule. Rietumu vējš pāries dienvidrietumu un dienvidu vējā, brāzmās tas daudzviet pastiprināsies līdz 12-16 metriem sekundē, Kurzemes rietumkrastā - līdz 17-20 metriem sekundē.

Maksimālā gaisa temperatūra būs 0..+3 grādi, pievakarē Kurzemē līdz +5 grādiem.

Rīgā uzspīdēs saule, debesis no jauna apmāksies, pēcpusdienā un vakarā gaidāms slapjš sniegs un neliels lietus. Dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 12 metriem sekundē, gaiss iesils līdz +2..+3 grādiem.

No rietumiem tuvojas zema spiediena ieplaka un atmosfēras fronte. Gaisa spiediens paaugstinājies līdz 1006-1011 hektopaskāliem jūras līmenī.

Sliktākais ceļu stāvoklis šorīt Latvijas austrumu un ziemeļu daļās

Šorīt sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa vairākiem valsts galvenajiem autoceļiem Latvijas austrumu un ziemeļu daļās, informē "Latvijas valsts ceļi".

Šorīt apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Tallinas šoseju no Berģiem līdz Lilastei, pa Vidzemes šoseju no Rīgas līdz Raunas pagriezienam un no Virešiem līdz Veclaicenei, pa Valmieras šoseju no Murjāņiem līdz Strenčiem un pa Rīgas apvedceļu.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Daugavpils šoseju visā tās garumā, pa Jēkabpils- Terehovas šoseju, pa Rēzeknes šoseju, pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem, kā arī pa Liepājas šosejau no Blīdenes līdz Skrundai un no Kalvenes līdz Grobiņai.

Pa reģionālajiem autoceļiem apmierinoša braukšana ir vien Jelgavas un Limbažu apkaimēs. Īpaši apgrūtinoša braukšana pa vietējiem autoceļiem ir Limbažu apkārtnē.

Sniegotos ceļa posmus attīra no sniega, slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Uz ceļiem strādā 120 ziemas tehnikas vienības.

Kurzemes un Zemgales upēs turpina paaugstināties ūdens līmenis

Otrdien Kurzemes un Zemgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, straujāka tā ir Zemgalē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Vietām applūst palienes, gaidāma plašāku teritoriju applūšana. Valsts centrālās daļas upēs vietām gaidāma arī ledus iešana. Kurzemē un Zemgalē spēkā hidrologu izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums.

Kopš 5. februāra lielākais ūdens līmeņa kāpums reģistrēts Bārtā - 1,6-2,5 metri. Ventā pie Latvijas un Lietuvas robežas ūdens cēlies par 1,7 metriem, pārsniedzot pirms nedēļas reģistrēto atzīmi, savukārt pie Kuldīgas ūdens līmenis paaugstinājies par 1,4 metriem.

Arī Durbē pie Cīravas ūdens līmenis bija cēlies par 1,4 metriem, patlaban tas pazeminās. Pārējās Kurzemes upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, vienīgi Irbes upē tā vēl nav sākusies.

Usmas ezerā ūdens līmenis sasniedzis 1,4 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, vairs tikai par 11 centimetriem atpaliekot no 2012.gada janvāra plūdu rekorda.

Mūsā pie Bauskas ūdens pakāpies augstāk nekā pirms nedēļas, citās Zemgales upēs pagaidām nav sasniegts pirms nedēļas reģistrētais līmenis, bet ūdens daudzviet kāpj strauji.

Vidzemes un Latgales upēs pārsvarā saglabājas stabils ūdens līmenis. Iespējams, februāra otrajā pusē arī Latvijas austrumu daļā laiks būs pietiekami silts, lai kūstošā sniega dēļ strauji celtos ūdens līmenis upēs un sāktos ledus iešana.

Sniega sega, kas klāj Vidzemi un Latgali, satur daudz ūdens, tādēļ straujas pavasara atnākšanas gadījumā iespējami lieli pali, turklāt upēs vietām saglabājas ledus sastrēgumi, zem kuriem sadzīti vižņi.