ZVA: No 23 izvērtētajiem letāliem gadījumiem tikai viens saistāms ar Covid-19 vakcīnas lietošanu

Kopumā līdz 28.februārim vakcinācija Latvijā veikta vairāk nekā 2,8 miljonus reižu un saņemti 3394 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām.

No visiem Latvijā saņemtajiem Covid-19 vakcīnu iespējamiem blakusparādību ziņojumiem līdz 28.februarim 23 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumiem, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas, 22 gadījumos nav apstiprināta saistība ar vakcināciju pret Covid-19. Tikai viens letāls gadījums ir saistāms ar Covid-19 vakcīnas "Vaxzevria" jeb "AstraZeneca" lietošanu.

ZVA norāda, ka vairākos gadījumos letāls iznākums saistībā ar Covid-19 vakcīnu iespējamajām blakusparādībām iestājies nopietnu, hronisku slimību, nevis vakcinācijas dēļ.

Savukārt 29 ziņoto gadījumu vērtēšana šobrīd vēl turpinās, jo ir pieprasīti autopsijas rezultāti un cita informācija.

Kā norāda Okmane, saskaņā ar Covid-19 vakcīnu zāļu aprakstā apstiprināto informāciju, ļoti retas Covid-19 vakcīnu blakusparādības, kurām dažos ziņotos gadījumos bija letāls iznākums, var rasties aptuveni viena līdz divu mēnešu laikā pēc vakcinācijas.

Vienā no četriem gadījumiem par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām ziņojušas ārstniecības personas, bet lielākajā daļā gadījumu jeb aptuveni 76% gadījumu ziņotāji ir bijuši iedzīvotāji.

Vairums cilvēku ziņojuši par vakcīnu lietošanas instrukcijās norādītām organisma reakcijām, piemēram, sāpēm vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, drebuļiem un nogurumu. Minētie simptomi parasti rodas astoņu līdz desmit stundu laikā pēc vakcinācijas un izzūd paši divu līdz trīs dienu laikā.

Saņemto ziņojumu vidū ir bijuši arī ziņojumi par iespējamām blakusparādībām, kas ir īpašās intereses nevēlami notikumi (AESI), kurus uzrauga īpaši rūpīgi - no tiem 19 ziņojumi bijuši par miokardītu, divi par perikardītu, astoņi par vienpusēju, dažādas pakāpes sejas muskulatūras parēzi, pieci par trombocitopēniju, divi par imūno trombocitopēniju, 22 par venozu trombemboliju, četri par Gijēna-Barē sindromu, 14 par anafilaksi, 12 par dažādas pakāpes ožas un garšas zudumu un divi ziņojumi par akūtu diseminētu encefalomielītu.

Saņemts arī pa vienam ziņojumam par multisistēmu iekaisuma sindromu, autoimūnu encefalītu, akūtu pankreatītu, rabdomiolīzi, trombozi ar trombocitopēniju un sensorineirālu dzirdes zudumu. Taču ZVA uzsver, ka ne visos minētos gadījumos ziņotie veselības traucējumi ir obligāti cēloniski saistāmi ar vakcīnas lietošanu.

ZVA atgādina, ka līdzīgi kā pēc jebkuru vakcīnu un zāļu saņemšanas, arī pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas var rasties blakusparādības, tomēr ne visi cilvēki ar tām saskaras.

Vairums blakusparādību rodas, jo vakcīnas stimulē cilvēka organisma imūnsistēmu, un tā rezultātā daļai cilvēku viņu organisma īpatnības dēļ var rasties sagaidāmas reakcijas jeb blakusparādības. Tomēr šādu reakciju rašanās vai trūkums neliecina par to, cik stipra vakcinācijas rezultātā būs iegūtā organisma aizsardzība, skaidroja Okmane.

Pēc ZVA paustā, visi saņemtie ziņojumi un dati par vakcīnu pret Covid-19 lietošanu tiek nepārtraukti uzraudzīti un analizēti, lai pasargātu sabiedrības veselību. ZVA kā uzraugošā iestāde seko līdzi situācijai un tās analīzei Eiropas Zāļu aģentūrā.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) izstrādāto nepārtrauktas Covid-19 vakcīnu drošuma uzraudzības plānu Covid-19 vakcīnu uzraudzība tiek veikta ievērojami intensīvāk nekā citām zālēm, lai nodrošinātu jaunas drošuma informācijas ātru identificēšanu, apkopošanu un analīzi un nepieciešamības gadījumā veiktu visas reglamentējošas darbības sabiedrības veselības aizsardzībai.

Iedzīvotājiem radītā iespēja sniegt ziņojumu par zāļu iespējām blakusparādībām jebkurā ES dalībvalstī ir dalīšanās ar savu informāciju par personiski pieredzētu iespējamu blakusparādību jeb veselības traucējumiem, tādējādi aktīvi iesaistoties zāļu drošuma uzraudzībā un sniedzot būtisku ieguldījumu zāļu drošuma informācijas apzināšanā visā zāļu dzīves laikā pēc to reģistrācijas. Lai gan viens ziņojums par blakusparādību ir kā gabals no puzles, un tas viens pats vēl neliecina par drošuma problēmu zālēm, tomēr, nonākot ES kopējā datubāzē pie citiem līdzīgiem ziņojumiem, tas veic savu uzdevumu, jo būtiski papildina kopējo priekšstatu par jaunu iespējamu blakusparādību, skaidro ZVA.

Tāpat ZVA aicina iedzīvotājus vispirms vērsties pie sava ārsta, ja pēc vakcīnas vai jebkuru citu zāļu saņemšanas rodas bažas par novērotajām blakusparādībām. Ārsta obligāts pienākums ir ziņot par novērotām zāļu, tai skaitā vakcīnu, izraisītām blakusparādībām ZVA.

Pēc ZVA paustā, sniedzot informāciju par zāļu blakusparādībām, Latvija vienmēr ievērojusi atklātības un neatkarīgas informācijas sniegšanas principu, tāpēc aktuālā informācija par saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem regulāri tiek publicēta ZVA tīmekļvietnē.

ZVA uzsvēra, ka zāļu drošuma uzraudzības jeb farmakovigilances mērķis ir atklāt līdz šim nezināmas un negaidītas, jaunas zāļu blakusparādības un nepieciešamības gadījumā papildināt lietošanas instrukcijas un zāļu aprakstus, kā arī sniegt informāciju ārstiem par piesardzību zāļu lietošanā. Līdz ar to zāļu blakusparādību vērtēšana, ko pašlaik veic ZVA, ir neatkarīgs process un tas ir pilnībā nošķirts no vakcinācijas kampaņas un vakcinācijas veicināšanas pasākumiem un no pacienta vēlmes saņemt kompensāciju individuālā gadījumā par veselībai nodarīto kaitējumu.