Raidījums: Vai varētu nojaukt Uzvaras parkā esošo pieminekli?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Tā sauktais Uzvaras piemineklis.
Tā sauktais Uzvaras piemineklis. Foto: Jānis Škapars/TVNET

Kamēr Tieslietu ministrija meklē risinājumu tiesiskai pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanai, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pieļauj, ka vēl pirms tā atrašanas Rīgas domei nāksies pieņemt lēmumu par pieminekļa teritorijas nožogošanu, jo objekts tehniski ir ļoti sliktā stāvoklī, vēsta LTV Ziņu dienesta raidījums "Kultūršoks".

Diskusijas par pieminekļa nojaukšanu pēdējo gadu laikā uzvirmojušas ar zināmu regularitāti. Pēdējo reizi par to Saeimā sprieda pirms trim gadiem. Viss beidzies bez rezultātiem, jo pieminekli sargā starp Latviju un Krieviju 1994. gadā noslēgtais līgums.

Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris atzīst, ka šajā ziņā nekas nav mainījies: "Juridiskais statuss šai būvei Pārdaugavā joprojām ir atzīstams tāds, ka šī būve ir šīs vienošanās subjekts. Latvijai šīs saistības joprojām ir saistošas."

Tomēr Saeimas Ārlietu komisija līdz 15. aprīlim uzdevusi Tieslietu ministrijai izstrādāt tiesisku risinājumu pieminekļa nojaukšanai.

"Tieslietu ministrijas pārstāvji meklē labāko risinājumu, lai šis pieminekļa nojaukšanas jautājuma tiesiskais regulējums būtu pēc iespējas labāk, ātrāk atrisināts un izveidots," lakoniska ir Tieslietu ministrijas pārstāve Evija Rimšāne.

Rīgas Juridiskās augstskolas lektore starptautiskajās tiesībās Ieva Miļūna uzskata, ka atkāpšanās ceļu no 1994. gadā noslēgtā līguma dod Vīnes konvencijas 62. pants, kura b apakšpunkts nosaka, ka "apstākļu maiņa būtiski maina saistību apjomu, kas pildāms saskaņā ar līgumu".

Eksperte uzskata, ka pasaules notikumu kontekstā Latvijai ir iespēja rīkoties: "Šis ir piemineklis Latvijas atbrīvotājiem no fašistiskās Vācijas, un te jautājums par to, ka Latvija būtībā ir bijusi cietusī valsts Otrā pasaules karā.

Tagad šajos apstākļos, kad Krievija ir vērsusies pret demokrātiskas valsts demokrātiskām vērtībām un pasaules kārtību, kāda ir noteikta ANO statūtos, ir zināms pamats rosināt diskusiju un to, ka ir iespējams atkāpties no zināmiem līguma pantiem un iespējams šo pieminekli demontēt."

Pieminekli ārpus Latvijas un Krievijas 1994. gadā noslēgtā līguma citi likumi nesargā. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis vēstulē "Kultūršokam" norāda, ka tas nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis: "Padomju okupācijas laiku simbolizējošais tā sauktais "Uzvaras monuments" ir sava laikmeta politiskās varas propagandas izpausmes liecība ar viduvēju mākslas un arhitektonisko vērtību.

Šis objekts nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis, tā iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pēdējo gadu laikā nav bijusi ierosināta."

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu