P, 26.09.2022.

Latvijā atgriezušies ap 100 valsts mākslas vēsturei nozīmīgu mākslas darbu

LETA
Latvijā atgriezušies ap 100 valsts mākslas vēsturei nozīmīgu mākslas darbu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Foto: Zane Bitere/LETA

2021. un 2022. gadā Latvijā atgriezušies ap 100 mūsu mākslas vēsturei nozīmīgu mākslas darbu, kas bijuši saistīti vai piederējuši ievērojamām 20. gadsimta pirmās puses kultūras personībā, informēja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).

"Svinot 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, LNMM dalās priekā un pateicībā par saņemtajiem dāvinājumiem, kurus vieno okupācijas desmitgadēs ārzemēs izveidojušos latviešu kopienu rūpes par Latvijas nacionālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm," pauž muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja ekspozīcijā "Klasiskās vērtības" ir apskatāms pēc mākslinieka Romana Sutas (1896-1944) meta apgleznotais lielformāta dekoratīvais šķīvis "Kāzas", kas ap 1928. gadu radīts porcelāna darbnīcā "Baltars" (1924-1931).

Unikālais porcelāna mākslas paraugs piederēja Ainai Nagobads-Ābolai (1920-2021), kura bija pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Francijā, pārstāvēja Latviju Spānijā un Portugālē, kā arī UNESCO un citās starptautiskās organizācijās.

Ziņa par izcilās diplomātes un Latvijas patriotes ģimenes izteikto vēlmi dāvināt šķīvi "Kāzas" LNMM tika saņemta ar Latvijas vēstniecības Francijā starpniecību. Pateicoties vēstniecībai un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, trauslais priekšmets tika droši nogādāts muzejā no Parīzes.

Muzejā norāda, ka mākslinieka Romana Sutas daiļrade porcelāna apgleznošanas jomā lielā mērā saistīta ar latviskās identitātes atklāsmi - gan ikdienā veicamo lauku darbu attēlojumos, kas iegūst gandrīz sakrālu nozīmi, gan tautiskās svētku sižetu interpretācijās.

"Kāzu" sērijā Suta radījis vairākus šķīvjus, tomēr katram tā variantam ir savs neatkārtojams izteiksmes veids - atšķiras apgleznojuma kompozīcijas risinājumi, figūru izvietojums un to stilizācija, malu dekorējums un krāsu palete.

Vēl 20. gadsimta 30. gados Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Keramikas meistardarbnīcas vadītājs Rūdolfs Pelše (1880-1942) atzina, ka 1925. gadā Parīzē notikušajā Starptautiskajā modernās dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē godalgotās darbnīcas "Baltars" apgleznotie porcelāna priekšmeti kļuvuši par retumu.

Tāpēc nacionālā zīmola statusu sasniegušajā darbnīcā darinātā šķīvja "Kāzas" saglabāšanās līdz mūsdienām muzejam ir īpašs notikums, turklāt konkrētais priekšmets nes sev līdzi Nagobads-Ābolas ģimenes stāstu un tajā ieausto Latvijas likteni.

Vienu no pēdējo gadu lielākajiem dāvinājumiem LNMM saņēma saistībā ar Riharda Zariņa (1869-1939) 150.jubilejai veltīto retrospekciju "Ko Latvijas meži šalc" (2020), kad uz Latviju no ASV atceļoja vairāk nekā 70 mākslinieka darbu. Pēc izstādes grafiķa mazdēls Aivars Celmiņš tos uzdāvināja muzejam.

No ASV dzīvojušā mākslinieka Jura Ubāna (1938-2021) muzejs saņēma dāvinājumā 23 viņa tēva, gleznotāja Konrāda Ubāna (1893-1981) darbus, kuri aptver plašu laika periodu - no 1916. gadā Penzā tapušas ainavas līdz 50.gadu kompozīcijām.

Savukārt Kārļa Brencēna (1879-1951) audeklu "Martas Vītoliņas (dzimušas Zaluckas) portrets", ko mākslinieks gleznojis Rīgā 1925. gadā, muzejam dāvināja Anglijā dzīvojošie iemūžinātās dāmas mazmazbērni.

LNMM izsaka pateicību nesavtīgajiem dāvinātājiem un viņu ģimenēm, kuras mākslas darbus saglabājušas līdz mūsdienām.

"Paldies mūsu sadarbības institūcijām un ikvienam personīgi, kas iesaistījās un atbalstīja mākslas darbu transportēšanu uz Latviju," pauž Sujunšalijeva.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu