/nginx/o/2022/05/05/14529985t1h6eb8.jpg)
Krievija ir izstrādājusi "skaidru plānu" iebrukumam Moldovā. Iebrukuma datums varētu būt 9. maijs vai kāda no nākamajām dienām. Agresijas iemesls varētu būt starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas (PMR) neatkarības atzīšana no Krievijas puses, ziņo ukraiņu medijs "TV24", atsaucoties uz pretizlūkošanas avotiem.
Medijs norāda, ka Krievijas karaspēka "iespējamie panākumi" Ukrainā novestu pie "otrās frontes" dienvidrietumu virzienā.
"Otrās frontes atvēršanai ir stratēģiska nozīme, jo tā piesaistīs Ukrainas bruņoto spēku rezerves un ekipējumu. Turklāt pretizlūkošanas dienests paziņoja, ka Krievijas karaspēka klātbūtne šajā reģionā destabilizēs politisko situāciju Balkānos," teikts publikācijā.
Saskaņā ar Ukrainas pretizlūkošanas aģentu sniegto informāciju Krievija plāno Piedņestrā nogādāt lidmašīnas IL-76 un helikopterus. Tajā pašā laikā lidmašīnas un helikopteri lidos no okupētās Krimas.
/nginx/o/2022/05/05/14529990t1h5bb2.jpg)
Okupanti varētu arī mēģināt izlaist desantniekus Odesas apgabala Belhorodas-Dņistrovskas un Saratskas rajonos, un viņi pēc tam dotos uz Piedņestru.
3. maijā ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) palielinās militāro palīdzību Moldovai, vizītes laikā Kišiņevā paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
"Šogad mēs plānojam būtiski palielināt atbalstu Moldovai, sniedzot tās bruņotajiem spēkiem papildu militāro aprīkojumu," Mišels sacīja kopīgā preses konferencē ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu.
Viņš teica, ka ES palielinās atbalstu Moldovai "loģistikas un kiberaizsardzības jomā", kā arī "vairāk armijas veidošanas spēju". Detalizētāku palīdzības izklāstu Mišels nesniedza.
"Mūsu kā eiropiešu pienākums ir palīdzēt un atbalstīt" Moldovu, uzsvēra Eiropadomes prezidents, piebilstot, ka ES palīdzēs Moldovai "tikt galā ar Krievijas agresijas Ukrainā radīto ietekmi".
"Mēs turpināsim padziļināt mūsu partnerību ar jums, lai jūsu valsts tuvinātos ES," viņš solīja moldāviem.
Savukārt Sandu uzsvēra, ka valstij ir plāni "pesimistiskiem scenārijiem", tomēr pagaidām tūlītēju risku nav.
Viņa piebilda, ka starptautiski neatzītajā Piedņestras Moldāvu Republikā (PMR) ir notikuši incidenti, kurus "radījuši kara atbalstīti spēki".
Pagājušajā nedēļā Piedņestras varasiestādes ziņoja par eksplozijām drošības ministrijā, armijas daļā un Krievijai piederošā radiosakaru tornī, kā arī apšaudēm ciemā, kur atrodas Krievijas armijas noliktava.
Bažas par militāru saasinājumu reģionā pieauga pēc tam, kad Krievijas Centrālā militārā apgabala komandiera pienākumu izpildītājs ģenerālmajors Rustams Minnikajevs paziņoja, ka 24. februārī Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā mērķis ir izveidot koridoru caur Ukrainas dienvidiem uz Piedņestru.
Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju par vēlmi destabilizēt situāciju reģionā un radīt apstākļus, ar kuriem pamatot militāru iebrukumu.
Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestras apgabalā.
