Uzrunas sākumā Ukrainas prezidents pateicās par Latvijas un tās iedzīvotāju palīdzību Ukrainai. Viņš norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi Ukrainas cīņu par brīvību kā savu personisko cīņu, jo Ukrainā tiek lemts par visu eiropiešu likteņiem.

Pēc Zelenska paustā, Krievija ar ieročiem ir sākusi karu pret Ukrainu, tai pašā laikā apdraudot arī kaimiņvalstu brīvību. Tāpat šīs cīņas Ukrainas teritorijā noteiks, kādi spēki dominēs Eiropā nākamo desmitgažu laikā. Jautājums ir par to, vai uzvarēs taisnīgums, vai Krievija daudzās tautās atkal atgriezīs tādus vārdus kā okupācija, represijas un deportācijas.

"Mani priecē Latvijas nostāja, ar kuru jūs esat nostājušies taisnīguma pusē. 23.februārī Ukraina no jums saņēma pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger". Tie jau pirmajās kara dienās palīdzēja mums pretoties pret Krievijas agresiju. Raķešu sistēmas glāba mūzu cilvēku dzīvības," sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tajā laikā, kad citas valstis meklēja atrunas, kāpēc nevar palīdzēt Ukrainai, Latvija bija to valstu starpā, kas rīkojās. Latvija ir palīdzējusi gan drošības jomā, gan ar humāno palīdzību, tādējādi parādot savu nostāju un attieksmi. Tāpat Latvijā pagaidu patvērumu ir guvuši Ukrainas kara bēgļi. Zelenskis norādīja, ka Ukraina vienmēr atcerēsies Latvijas palīdzību.

Foto: Ukrainas prezidents attālināti uzrunā Latvijas Saeimu

Viņš retoriski jautāja, kāpēc ir tā, ka valstis, kas stingri nolēma rīkoties un palīdzēt, nav bagātāko valstu vidū, tomēr tās parādīja savu drosmi. Bet turīgākās valstis palika nostāk un neatrada iespēju palīdzēt. Zelenskis sacīja, ka tādas valstis tiek kritizētas par liekulību, gļēvulību un dubultstandartu ievērošanu. Tādām valstīm šādi vārdi ir ciešami, jo šķiet, ka tās atbalsta Krievijas agresiju un par spīti visam grib saglabāt attiecības ar Krieviju. Iemesls ir vienkāršs un tā esot nauda.

"Viņi meklē izdevību un ir spējīgi domāt tikai par ienākumiem, procentiem un banku izrakstiem. Ir arī tādi, kas nepamatoti cer, ka varēs nomierināt Krieviju, ja paklusēs un necīnīsies ar agresiju. Runa ir par vērtību iznīcināšanu. Daži cilvēki domā, ka ne visām tautām ir nozīme. Tāpat viņi uzskata, ka par kādu tautu var vienkārši aizmirst," sacīja Zelenskis.

Ir cilvēki, kuri grib dzīvot iluzorā mierā, kura cena būs desmitiem tūkstošu cilvēku nāve, miljoniem deportēto un vēl lielam skaitam tiks atņemta dzimtene, uzskata Ukrainas prezidents. Viņa ieskatā, šiem cilvēkiem tas šķiet normāli, tomēr viņš akcentēja, ka miers par tādu cenu, kas prasa cilvēku asinis, nav normāls.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka vēl ne tik tālā pagātnē necieņa pret vienu vai otru tautu varēja novest pret tādiem paktiem, kas atņēma valstīm valstiskumu, uzkurinot apetīti pēc kara, kuru dēļ bojā gāja miljoniem cilvēku. Vairāku paaudžu dzīves tika saindētas un tika uzskatīts, ka gan Eiropa, gan Rietumi pēc piedzīvotā tomēr ir kaut ko mācījušies.

"Tagad mēs atkal dzirdam, ka Krievijai ir jāatdod tas, ko tā grib. Ukrainai ir jāsamierinās ar to, ka tautai var atņemt tās teritorijas daļu, jo to vēlas spēka puse. Pilnīgi nopietni notiek sarunas, ka varētu novilkt sarkanās līnijas uz suverēnas valsts rēķina. Tāpat tiek runāts, ka ir jānomierina agresors un jāpiekāpjas uz valsts rēķina, kurai uzbruka. To prasa no valsts, kura jau ceturto mēnesi pretojas Krievijas armijai, kas ir otrā spēcīgākā pasaulē," sacīja Ukrainas prezidents.

Zelenskis retoriski jautāja, kas notiks tad, kad uzbruks valstīm, kurām ir mazāks aizsardzības potenciāls nekā Ukrainai. Vai pasaule tādām valstīm palīdzēs, vai vienkārši tās atdos pat bez strīdēšanās. Ukrainas prezidents norādīja, ka tās nav tikai domas vien, bet realitāte, jo Krievija atklāti runā, ka ar Ukrainu tā neapstāsies. Tai ir nepieciešamas arī citas valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un citas Eiropas valstis. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tieši tāpēc pasaulē ir jāatjauno cieņa pret pamatvērtībām.

"Mums stingri un visos līmeņos ir jācīnās par principiem, ka katrai valstij un tautai ir nozīme. Nevienas valsts intereses nedrīkst ignorēt. Nevienu valsti nevar pakļaut. Ja šis princips tiks ievērots visā pilnībā, tikai tad Eiropā būs vienotība un Krievijai nebūs nekādas izredzes nedz uzvarēt karā pret Ukrainu, nedz arī pret kādu citu valsti," sacīja Ukrainas prezidents.

Tāpat Zelenskis norādīja, ka pastāv runas, ka Ukrainai nevajadzētu dot visus tai nepieciešamos ieročus, domājot, ka ukraiņu tautai ir mazāka vērtība un nozīme nekā citām tautām, kuras var rīkoties ar ieročiem pēc saviem ieskatiem. Tāpat, pēc Ukrainas prezidenta paustā, runā par to, ka Ukrainai ir jāatdod kāds zemes gabals, jo tas ir nepieciešamais kompromiss. Arī tas nozīmē uzskatu, ka ukraiņu tauta ir mazāk cienīga, lai ņemtu vērā tās intereses.

"Tāpat mums lūdz vēl mazliet pagaidīt, lai uzņemtu Eiropas Savienībā (ES), kas varētu prasīt gadus vai gadu desmitus. Daži ne tikai nevēlas mums piešķirt pilnvērtīgu dalību blokā, ir arī daži, kas pretojas un šaubās pat par kandidātvalsts statusa piešķiršanu. Ja Krievija uzbruks citai valstij, nedod dievs, Latvijai, tad visām NATO dalībvalstīm būs jāizlemj - aizsargāt Latviju, vai nē," sacīja Zelenskis.

Viņā arī piebilda, ka, ja Krievija izprovocēs krīzi robežu tuvumā vai kādā citā Eiropas valstī, ES dalībvalstīm būs jāizlemj - palīdzēt vai nepalīdzēt.

"Martā Ordeņu kapituls Rīgas pilī lēma mani apbalvot ar Viestura ordeņa pirmo šķiru par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu. Man tas ir liels gods, bet es to uzsveru nevis kā savu un sava darba apbalvojumu, bet gan kā apbalvojumu par mūsu kopīgo cīņu - ukraiņu tautas cīņu par neatkarību un Latvijas tautas cīņu par brīvību Eiropā un par visiem Eiropas iedzīvotājiem, kas ciena mūsu kopīgās vērtības un cer uz Eiropas vienotību un spēku," sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents akcentēja, ka vienotība Eiropā ir nepieciešama, jo tas palīdzēs nodrošināt drošību gan Ukrainā, gan citās valstīs, kuras varētu apdraudēt Krievijas agresija. Viņš norādīja, ka Eiropā ir nepieciešams spēks un vienotība, lai Krievija samaksātu par šo karu pilnu cenu, piemērojot gan sankcijas, gan konfiscējot aktīvus.

"Krievijai ir jāiemācās, ka karš rada vislielākās problēmas tieši agresoram. Nepieciešams pieņemt sesto sankciju paketi, kas paredz embargo noteikšanu Krievijas naftai un tās izstrādājumiem. Sankcijām ir jābūt plašām un vērienīgām, lai Krievija samaksāt par teroru pret Ukrainu," sacīja Ukrainas pirmā persona.

Viņš atzina, ka nepieciešams arī Eiropas atbalsts un tās potenciāls, lai sauktu Krieviju un noziedzniekus, kas īstenoja genocīdu pret Ukrainas tautu. Zelenskis pateicās Latvijai un Valsts prezidentam Egilam Levitam par tām iniciatīvām, kas veicinās to, lai Krievijas kara noziedznieki stātos tiesas priekšā.

"Dāmas un kungi, dārgā Latvijas tauta, mūsu vecāki cerēja, ka karš mūsu paaudzi neskars, ka mēs nepiedzīvosim to, ko piedzīvoja viņi - okupāciju, represijas, deportācijas. Mūsu rokās ir viss, lai likvidētu šos apdraudējumus. Esmu pārliecināts, ka mēs to izdarīsim kopā, ņemot vērā vērtības, par kurām iestājamies. Slava Ukrainai!" uzrunas nobeigumā sacīja Zelenskis.

Ukrainas pirmās personas uzrunu pieteica parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura savā uzrunā akcentēja, ka Ukrainas tauta un tās bruņotie spēki pretojas Krievijas agresijai jau ilgāk par trīs mēnešiem. Viņa norādīja, ka Latvija apbrīno ukraiņu drosmi un izturību. Tāpat apbrīnas vērta ir ukraiņu apņēmība uzvarēt. Mūrnieces ieskatā, tikai pilnīga Ukrainas uzvara šajā karā var būt ilgtspējīga miera pamatā.

Saeimas spīkere atgādināja, ka mēnesi pēc kara sākumā viņa kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu vadītājiem 24.martā devās uz Kijivu, kur notika tikšanās ar Zelenski. Mūrniece arīdzan norādīja, ka Saeima nosodīja Krievijas agresiju un izteica atbalstu Ukrainai jau kara pirmajā dienā, vienbalsīgi pieņemot paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Savukārt paziņojumā 21.aprīlī Saeima atzina, ka Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu un kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Mūrniece norādīja, ka Saeimas pieņemtie likumi nodrošina Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu, tomēr šī joma atbildīgajām ministrijām vēl ir jāsakārto.

Parlamenta priekšsēdētāja uzsvēra, ka līdz šim Latvijā ir uzņemti aptuveni 30 000 bēgļu. Saeima iestājas par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Ukraina esot parādījusi, ka ir Eiropas ģimenes locekle un ir cienīga būt par ES nākotnes dalībvalsti.

"Jā, sarūgtina un raisa neizpratni dažu Rietumu politiķu un ekspertu aicinājumi nomierināt Krievijas diktatoru uz Ukrainas rēķina. Tikai Ukrainas tauta un vienīgi Ukraina, kā starptautisko tiesību subjekts, var pati lemt par savām teritorijām," savā uzrunā sacīja Mūrniece.

Pēc Zelenska uzrunas Saeimas spīkere norādīja, ka visiem vēl priekšā ir ļoti daudz darāmo darbu, tomēr Latvijas tautas vārdā viņa sacīja, ka valsts vienmēr būs taisnīguma, brīvības un demokrātijas pusē.

"Tas nozīmē - mēs vienmēr būsim Ukrainas pusē. Jūs teicāt: "Slava Ukrainai!", ļaujiet man pateikt mūsu vārdā: "Varoņiem slava!"," sacīja Mūrniece.

Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Saeimu uzrunāja pēc parlamenta priekšsēdētājas Mūrnieces uzaicinājuma.

Parlamentā atgādina, ka Mūrniece kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem bija pirmie parlamentu spīkeri, kas pēc kara sākuma apmeklēja Kijivu, 24.martā tiekoties ar Ukrainas parlamentāriešiem un arī Ukrainas prezidentu.