Kas priekšvēlēšanu laikā var samazināt vēlētāju skaitu? Skaidro politologs

Jau daudzu gadu garumā var novērot, kā samazinās kvievvalodīgo vēlētāju skaits, kas lielākoties balsojuši par "Saskaņu", minēja Rajevskis. Viņi nenākot uz vēlēšanām, jo nesaskata alternatīvas, par kurām balsot, tādējādi būtiski samazinot kopējo iedzīvotāju līdzdalību.

Lai to kompensētu, būtu jāpieaug to latviski runājošo iedzīvotāju skaitam, kas iet vēlēt, taču tas tā nenotiek, secinājis politologs. Līdz ar to palielinās to partiju daudzums, kuru iegūto balsu skaits var būt ļoti tuvu 5% robežai, skaidroja eksperts.

Jauno valdību nāksies veidot no daudzām partijām, koalīcija būs sadrumstalota, paredz Rajevskis. "Skatoties uz reitingiem, neticas, ka kāda politiskā partija būs tik stipra, lai varētu īpaši dominēt," prognozē politologs.

Viņš novērojis, ka, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, izteikti populistiskie politiķi ir klusāki. Piemēram, pirms 13. Saeimas vēlēšanām ap šo laiku partijas "KPV LV" kampaņa norisinājās "ar lielu jaudu".

"Tagad mēs redzam tādu savdabīgu kampaņu, ko veido [Aināra] Šlesera partija, mēs redzam populistiskus piedāvājumus, bet viņi nav ar tādu jaudu, kāda bija pirms četriem gadiem. Tāpēc man ir cerība, ka varbūt šis flangs nebūs tik stiprs," sacīja Rajevskis.

Politologa skatījumā slavenību piesaistīšana partijām parāda, ka zemo reitingu dēļ tās jūtas nedroši. Daudzajām partijām, kuru atbalsts varētu robežoties ap 5%, ir jādara pilnīgi viss, lai mazinātu risku neiekļūt parlamentā. Ar slavenību piesaistīšanu partijas stiprina savu ārējo izskatu, pauda speciālists.

"Es domāju, ka fināla stadijā būs salūts," par priekšvēlēšanu kampaņu norisi pauda Rajevskis, vienlaikus minot, ka partijām šogad ir ievērojami mazāk piešķirto līdzekļu, kas ierobežo to izpausmes kampaņās, tāpēc publiskajā telpā parādās politiskās elites skandāli un atmaskošanas, kuru ietekme var būt lielāka nekā tad, ja priekšvēlēšanu kampaņas būtu "košākas", minēja politologs.

Zema līdzdalība un lēmuma pieņemšana tikai vēlēšanu iecirknī ir sprādzienbīstami faktori un var radīt pārsteigumus, pieļāva speciālists. Tāpat interesanta situācija varot veidoties ievēlēto politiķu, ne tikai partiju, rezultātos.

"Tādā situācijā, kā ir šobrīd, varētu būt brīnumi, ka pašas partijas svin uzvaru un iekļūšanu parlamentā, bet tad ierauga, kas ir ievēlēts, un tad ir lielais jautājums, vai tā ir vispār tā partija, kas ir ievēlēta," sacīja politologs.

14. Saeimas vēlēšanas norisināsies oktobra pirmajā dienā.

Šogad konkurence uz vietām Saeimā lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās

Šogad konkurence uz vietām Saeimā būs lielāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pirms četriem gadiem, otrdienas, 2. augusta, rītā Latvijas Radio atzīmēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Otrdien, 2. augustā, CVK noslēgsies kandidātu sarakstu pieņemšana 14. Saeimas vēlēšanām. Sagaidāms, ka šodien kandidātu sarakstus iesniegs vēl trīs partijas, līdz ar to kopumā 14. Saeimas vēlēšanām varētu tikt pieteikti 19 kandidātu saraksti.

Bērziņa atzīmēja, ka jau pašlaik redzams, ka konkurence uz vietām parlamentā būs lielāka - jau pašlaik pirms pēdējo trīs pieteikumu iesniegšanas "konkurss" ir 17 kandidāti uz vienu deputāta vietu, bet iepriekšējās vēlēšanās bija 14,6 kandidāti uz vienu vietu.

Pēc Bērziņas teiktā, pašlaik redzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām starp kandidātiem ir lielāks sieviešu īpatsvars, bet vidējais vecums esot diezgan nemainīgs - ap 46 gadiem.