Krievija šobrīd kontrolē 60,25% Doneckas apgabala, un pēdējā laikā šis rādītājs principā neaug, jo iepriekšējā mēnesī šis rādītājs bija 59,7%, liecina medija "Meduza" aprēķini. Neskatoties uz to, saskaņā ar diviem Kremlim pietuvinātiem avotiem, Krievijas Federācijas prezidenta administrācija vēl nav atteikusies no idejas rudenī rīkot referendumus par pašpasludinātās Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas aneksiju, kā arī Zaporižjas un Hersonas apgabalu okupētās teritorijas.
Kā iepriekš medijs vēstīja, Kremlis uzskatīja, ka referendumus par visu šo teritoriju aneksiju varētu sarīkot 11. septembrī, vienā balsošanas dienā, kad Krievijā notiks reģionālo parlamentu un vairāku gubernatoru vēlēšanas.
Tomēr saskaņā ar Krievijas varasiestāžu plānu līdz šim datumam Krievijas Federācijas un Doneckas tautas republikas karaspēkam bija pilnībā jākontrolē Doneckas apgabals.
Šobrīd prezidenta administrācija apsver citu variantu – referendumi tomēr būtu jārīko 11. septembrī, bet 60% Doneckas apgabala teritorijas tiktu pievienoti Krievijai.
Ja karaspēks vēlāk spēs ieņemt atlikušo reģiona teritoriju, tad tā tiks "pēc noklusējuma pievienota Krievijai".
Kremlim pietuvinātie avoti uzsvēra, ka maijā un jūnijā Krievijas varasiestādes bija pārliecinātas, ka līdz septembrim Doneckas apgabals "uz kādu laiku" būs viņu kontrolē un tajā varēs "mierīgi" rīkot referendumu.
Tomēr Kremlis kārtējo reizi nepareizi novērtēja situāciju frontē. Avoti atzīmēja, ka Krievijas varasiestādes ļoti nevēlas atkārtoti atlikt referendumus. Turklāt okupēto teritoriju prokrievisko administrāciju pārstāvji jau ir parakstījuši dokumentus par gatavošanos balsošanai.
Medijs vēsta, ka Vladimira Putina administrācija jau strādā pie atkāpšanās scenārija - par to tiks balsots ziemā.
Kremlim pietuvinātie avoti atklāj, ka Kremlis cer, ka līdz decembrim - janvārim Krievijas karaspēks tomēr spēs ieņemt Doneckas apgabalu un nezaudēs kontroli pār jau okupētajām teritorijām.
Vienlaikus avoti uzsver – Kremlis saprot, ka kārtējā referendumu atlikšana var mulsināt kara atbalstītājus. "Cilvēki sapratīs, ka kaut kas neiet pēc plāna, aprēķini neapstiprinās. Viņi to var uzskatīt par vājumu," vēsta avots.
Medijam droši avoti uzsvēra, ka prezidenta administrācija joprojām nesaprot, kā izvairīties no šādas notikumu attīstības. Taču Krievijas okupēto teritoriju iedzīvotāji jau sākuši pamazām gatavoties šādam scenārijam.
