Zemessargi tiks ieskaitīti aktīvajā dienestā karavīra statusā, ja tiks izsludināta mobilizācija

LETA
Zemessargi tiks ieskaitīti aktīvajā dienestā karavīra statusā, ja tiks izsludināta mobilizācija
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Edijs Pālens/LETA

Ceturtdien, 6. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Tie paredz, ka mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīs aktīvajā dienestā karavīra statusā, norāda Preses dienests.

Likumā noteikts, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Valdība varēs lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

Tāpat likumā darba devējam noteikts pienākums atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot karavīra algu, skaidrots pieņemto grozījumu anotācijā.

Likumā ierakstīti izņēmumi noteiktam valsts amatpersonu lokam attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Ministru kabinets varēs lemt par izņēmumu attiecināšanu uz citām likumā neminētām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Noteikts, ka zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, būs pienākums sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu ar viņa oficiālās elektroniskās adreses starpniecību vai pa viņa norādīto tālruņa numuru.

Tāpat zemessargam būs pienākums uzturēties Latvijā vai, ja zemessargs atrodas ārpus valsts, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem norādījumiem.

Par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēros naudas sodu līdz 350 eiro.

Likumā iekļauta iespēju reizi divos gados organizēt kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām. Pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Palielināts arī maksimālais vecums dienestam Zemessardzē no 60 uz 65 gadiem. Zemessargi speciālisti, zemessargi instruktori speciālisti un zemessargi virsnieki speciālisti varēs turpināt dienestu Zemessardzē arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, ja veselība un fiziskā sagatavotība atbildīs noteiktajām prasībām.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Mobilizācijas likumā.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu