Levits oficiāli nominē Kariņu Ministru prezidenta amatam

LETA
Levits oficiāli nominē Kariņu Ministru prezidenta amatam
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 22. novembrī, "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Trešā dokumenta sadaļa būšot veltīta enerģētikas, klimata un vides jautājumiem, kas, kā norādīja amatpersona, ir jauna politika Latvijā un esot jākonsolidē kā atsevišķs politisks virziens, "līdzīgi, kā visā pārējā Eiropā un saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) uzstādījumiem". Vēl viens valdības deklarācijas bloks ir konkurētspēja visplašākajā nozīmē, sacīja Levits. Dokumentā kā atsevišķs bloks tiks izdalīti dzīves kvalitātes jautājumi, kur esot iztirzāta politika, ko valdība rosinās, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti dažādās jomās.

Valdības deklarācijas melnrakstā ir minētas arī svarīgākās prioritātes, norādīja Levits, sakot, ka pie tām ir jāturpina darbs, lai tās iezīmētu skaidrāk un detalizētāk.

Kariņš un viņa pārstāvētā JV faktiski ar valdības veidošanu nodarbojas jau kopš Saeimas vēlēšanām oktobra sākumā, kur JV savāca lielāko vēlētāju atbalstu un pārējās partijas atzina, ka tieši JV jāuzņemas iniciatīva veidot nākamo valdību. Kariņu kā topošās valdības veidošanas sarunu vadītāju iepriekš nosauca arī Levits.

JV pēc vēlēšanām pauda vēlmi, lai koalīciju veidotu četri politiskie spēki - JV, "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālā apvienība (NA) un "Progresīvie", taču AS un NA "ideoloģisko iebildumu" dēļ "Progresīvie" no sarunām tika izslēgti un pašlaik notiek darbs pie tādas valdības izveides, kurā strādātu trīs partijas - JV, AS un NA.

JV, AS un NA noslēdza sadarbības memorandu tālākai valdības veidošanai. Pēc tam JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu, kam piekrita NA, bet iebilda AS, sakot, ka partiju pozīciju saskaņošanai esot nepieciešams "memorands 2". Pašlaik šīs domstarpības konceptuāli esot atrisinātas vai arī tikušas atliktas, bet var atjaunoties diskusijas, vai valdībā ieviest vairāk nekā vienu viceministra amatu.

Pašlaik notiek darbs pie valdības deklarācijas, lai izveidotu JV, AS un NA koalīciju. Pagājušās nedēļas laikā darba grupās tika izstrādāti darāmo darbu saraksti pa nozarēm, bet šonedēļ sākts darbs pie valdības darbu deklarācijas gala versijas. Iepriekš Levits tika izteicies, ka premjera kandidāta nominēšanai gaida vismaz iesāktu darbu pie valdības deklarācijas.

Saskaņā ar Satversmi Ministru kabinetu veido persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

Ja tiks panākta vienošanās par koalīcijas izveidošanu, tad, lai apstiprinātu Kariņa otro vadīto valdību, par Ministru kabineta sastāvu būs nepieciešams balsojums Saeimā. Iespējamie ministru kandidāti ir izskanējuši neoficiāli, taču oficiāli vēl nav nosaukti. Lielākā skaidrība ir par JV potenciālajiem ministriem, bet mazākā - par AS potenciālajiem pārstāvjiem valdībā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV, pārceļoties uz Latviju sākotnēji darbojies kā uzņēmējs - 1994.gadā viņš dibināja uzņēmumu "Lāču ledus" un bija tā prezidents.

Kariņš iesaistījies politikā, kad bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no "Jaunā laika" saraksta veiksmīgi kandidējis Saeimas vēlēšanās.

Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija "Jaunais laiks" ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Tomēr toreiz šim amatam tika nominēts Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Indulis Emsis.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē "Jaunā laika" valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr valdības veidošana tika uzticēja vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā.

Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš par deputātu strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja "Jaunā laika" Saeimas frakciju.

Kariņš piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā no "Jaunā laika" saraksta, bet 2014.gadā - no "Vienotības" saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Saeima 2019.gada janvārī apstiprināja Kariņa vadīto Ministru kabinetu, kas pēc jaunās, 14.Saeimas sanākšanas turpina darbu kā nosacīti "tehniskā" valdībā.

Kariņš ir partiju apvienības JV valdes priekšsēdētājs.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu