/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/04/24/15278843t1h70f9.jpg)
Ukrainas bruņotie spēki Krievijas izvērstā pilna mēroga kara gadadienā plānojuši veikt triecienus Maskavai, bet pēc Vašingtonas lūguma no ieceres atteikušies, atsaucoties uz nopludinātajiem Pentagona dokumentiem, vēsta laikraksts "Washington Post".
Kā teikts vienā no atskaitēm, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirilo Budanovs uzdevis vienam no saviem padotajiem "gatavoties masīviem triecieniem 24.februārī ar visu, kas ir HUR rīcībā".
Divas dienas pirms kara sākuma gadadienas 22.februārī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izplatīja vēl vienu slepenu dokumentu, kurā teikts, ka HUR "pēc Vašingtonas lūguma piekritusi atlikt triecienus" Maskavai.
Dokumentos nav teikts, kas tieši iestājies pret triecieniem un kāpēc Ukrainas amatpersonas piekritušas atteikties no sākotnējā lēmuma.
Tomēr, kā norāda "Washington Post", šis gadījums ir konkrēts piemērs spriedzei Kijivas un Vašingtonas attiecībās. Ukraina, cenšoties pārnest karadarbību uz Krievijas teritoriju, dažkārt sastopas ar ierobežojumiem, ko nosaka ASV.