"Naivi iedomāties, ka sieviete pieņems tavus trīs bērnus." "Stirnu buka" "tēvs" Rimants Liepiņš dalās rūgtā attiecību pieredzē (3)

Pirms trīs gadiem tapa zināms, ka izjukusi Rimanta Liepiņa un viņa dēlu mātes Līgas Blumfeldes savienība. Viņi bija kopā vairāk nekā 15 gadus. Pēc šķiršanās viņam izveidojās jaunas attiecības.

Kā izrādās, jaunajās attiecībās nāca pasaulē viņa ceturtais dēls. 

Runājot par jaunāko dēlu, viņš teic: "Šis ir sāpīgs stāsts. Jaunākais dēls gandrīz uzreiz pēc piedzimšanas dzīvo pie mammas, tur mums ir pavisam bēdīgi."

Viņš apstiprina, ka ar jaunākā dēla mammu attiecības neizdevās. Attiecību sākums esot bijis skaists, bet, kā viņš pats saka, "beidzās tā kā beidzās. Ne pārāk skaisti".

Jaunākajam dēlam esot divarpus gadu. Attiecības ar dēla mammu ir sarežģītas, tas sarežģījis attiecības arī ar jaunāko dēlu. "Tiekamies ļoti ierobežoti, un tas nav pareizi. Un tas ir mans sāpīgais stāsts."

Vaicāts, kāda ir dzīves mācība no šā stāsta, viņš teic: "Citreiz tās mācības ir ļoti sāpīgas. Ja, veidojot jaunas attiecības, tu neesi viens - tev bagāžā ir trīs dēli, ir ļoti jāpārdomā, kā tas viss būs.

Droši vien ir baigi naivi iedomāties, ka sieviete, kas ienāk ģimenē, pieņems tavus trīs bērnus.

Jā, mani dēli drīkstēja braukt pie mums ciemos, bet viņi nedrīkstēja tur dzīvot pastāvīgi, un tā tas viss aizvēlās. Es nespēju atteikties no mazākā dēla, bet es nekad arī neatteikšos no vecākajiem dēliem.

Mums visiem ģimenē ir ļoti spēcīga savstarpējā saikne - ne tikai ar dēliem, bet arī ar manu mammu, kas ļoti rūpējas gan par mani, gan par māsu, viņas mīlestība pret bērniem un mazbērniem ir tik liela, ka gluži vai kāpj pāri malām, mēs visi esam pieraduši dzīvot ļoti cieši. Taču, kad ir jaunas attiecības un tu, tās sākot, neesi viens, bet ar savu bandu... (..)

Mazais puika ir tik foršs un mīļš, bet ar viņu man ļauts tikties tikai stundu, pusotras nedēļā. Es pat nevaru ar mazo puiku aiziet uz Zooloģisko dārzu vai Leļļu teātri... Cīnīšos par viņu.

Bija brīdis, kad šķita, ka esmu pazaudējis vecākos dēlus, bet tagad saprotu - neesmu pazaudējis, arī ar vecāko dēlu mammu Līgu nekašķējamies un nenaidojamies, uzturam normālas attiecības un viens otram palīdzam, ja vajadzīgs. Līga joprojām, kad viņai ir iespēja, brauc "Stirnu bukā" strādāt kā brīvprātīgā palīdze, tas vien par kaut ko liecina. Un ir forši, ka puikas labi jūtas abās mājās - gan Rīgā, gan Ķesterciemā.

Vairāk lasiet izdevuma "Ieva" 24. aprīļa numurā!