"Humanitāra murga" draudu ēnā Izraēlas un "Hamās" delegācijas tiekas Kairā uz sarunām par pamieru

Rafaha 5. maijā.
Rafaha 5. maijā. Foto: Abed Rahim Khatib/dpa/picture-alliance

Izraēlas pārstāvji ieradušies Kairā uz sarunām par pamieru Gazas joslā un ķīlnieku atbrīvošanu, 7. maijā paziņoja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Tikmēr starptautiskā sabiedrība vērš uzmanību uz Izraēlas plānoto operāciju Rafahā, kas stāv uz "humanitārā murga" sliekšņa.

Kairā atsākušās sarunas par pamieru starp Izraēlas un "Hamās" delegācijām, vēsta BBC.

Izraēla pavēstījusi, ka šī brīža priekšlikums nav tas pats, ko tā jau pieņēmusi, tādēļ atsakās to pieņemt pašreizējā formā.

Precīza priekšlikumā ietvertā informācija nav publiskota, taču Izraēlas amatpersona norādījusi, ka

"Izraēla iebilst pret ierosinājumu par "pastāvīgu" pamieru , sakot, ka Izraēlas armijā esošās sievietes tiks atbrīvotas pārāk vēlu un ka mirušo ķermeņu nevis ķīlnieku atdošana ir nepieņemama".

Kāda augsta ranga "Hamās" amatpersona sacīja, ka sarunas Kairā būs Izraēlas "pēdējā iespēja" atbrīvot savus ķīlniekus

Netanjahu paziņoja, ka devis norādījumus Izraēlas delegācijai "stingri iestāties par nosacījumiem, kas nepieciešami, lai atbrīvotu" Izraēlas ķīlniekus un par "svarīgākajām prasībām Izraēlas drošības garantēšanai".

"Hamās" pirmdien paziņoja, ka grupējums akceptējis pamiera plānu, ko ierosinājušas Ēģipte un Katara, kas darbojas kā starpnieki starp "Hamās" un Izraēlu.

Paralēli pamiera sarunām Rafahas austrumos Izraēla ir pavēlējusi aptuveni 100 000 apgabalā esošiem cilvēkiem evakuēties uz paplašinātām "humānajām zonām", lai tā varētu turpināt operāciju, kas vērsta pret "Hamās".

Izraēlas armija arī pārņēmusi "operatīvo kontroli" Rafahas robežpunktā ar Ēģipti Gazas pusē.

ANO ir aicinājusi atjaunot gan Rafahas, gan Kerem Šalomas robežšķērsošanas punktus Gazas joslas dienvidos, kas ir ļoti svarīgi humānās palīdzības piegādēm.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs sacīja, ka vienošanās starp Izraēlu un Hamas ir "būtiska, lai apturētu Gazas palestīniešu, kā arī ķīlnieku un viņu ģimeņu nepanesamās ciešanas".

"Es atkārtoti aicinu abas puses demonstrēt politisku drosmi un netaupīt spēkus, lai panāktu vienošanos tagad," viņš piebilda.

"Uzbrukums Rafahai būtu stratēģiska kļūda, politiska nelaime un humanitārs murgs.

Es aicinu visus, kuri var ietekmēt Izraēlas lēmumus, darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai palīdzētu novērst vēl lielāku traģēdiju," sacīja Guterrešs.

Kerem Šalomas punkts ir slēgts, kopš svētdienas un otrdienas rītā notikušajiem "Hamās" raķešu uzbrukumiem

ASV Nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka ASV ir skaidri paudušas iebildumus pret liela mēroga operāciju Rafahā.

ASV paziņoja, ka cītīgi strādā, lai nodrošinātu, ka cauri Rafahas robežpunktam tiek nepieciešamā palīdzība, savukārt Izraēla ir apņēmusies pēc prezidenta Džo Baidena lūguma atkārtoti atvērt Kerem Šalomas robežšķērsošanas punktu, ASV galvenā amatpersona sacīja žurnālistiem.

Izraēla sāka militāru darbību Gazā, lai iznīcinātu "Hamās", reaģējot uz grupējuma uzbrukumu Izraēlas dienvidiem 7. oktobrī, kura laikā tika nogalināti aptuveni 1200 cilvēki un vairāk nekā 250 citi tika sagūstīti kā ķīlnieki.

Kopš tā laika Gazā ir nogalināti vairāk nekā 34 780 cilvēku, liecina "Hamās" pārvaldītās veselības ministrijas dati.

Izraēla jau sen ir uzsvērusi, ka tai ir jālikvidē atlikušās "Hamās" vienības Rafahā, lai gūtu uzvaru karā.

Taču, tā kā tur no karadarbības patvērušies vairāk nekā miljons palestīniešu, kuri devušies bēgļu gaitās, ANO un Rietumu lielvaras ir brīdinājušas, ka lielai sauszemes ofensīvai var būt postošas ​​humanitāras sekas.

Pirmdienas vakarā debesis virs Rahafas izgaismoja signālraķetes, un aculiecinieki stāstīja, ka Izraēla pilsētu nepārtraukti bombardējusi.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu