Nu jau labu laiku Latvijas izaugsmes perspektīvas apdraud ārēji apstākļi, ne vairs vāja konkurētspēja, nesamērīgi valsts izdevumi vai problēmas banku sektorā, portālā «makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
LB ekonomiste: Latvijas izaugsmes perspektīvas apdraud ārēji apstākļi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kā negaisa laikā vērojam zibens uzplaiksnījumus globālajā ekonomikā un gaidām tam sekojošus pērkona dārdus - būs vai nebūs, skaļi un draudīgi vai tik klusu noducinās?» situāciju raksturo ekonomiste. «Pēdējos ceturkšņos ekonomiku stiprināja ar krietnu aizkavēšanos no ziemas miega modies iekšzemes pieprasījums un labāka situācija nekā gaidīts galvenajās tirdzniecības partnervalstīs (arī galvenokārt uz spēcīgāka šo valstu iekšējā patēriņa rēķina). Tomēr nu jau pavisam droši varam runāt par gaidāmu pieaugumu tempu kritumu, to sola teju visi eksportētāji.»
Komentējot pirmā ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku, Bičevska atgādina, ka pagājušā gada otrajā pusgadā eksporta kā galvenā izaugsmes nodrošinātāja čempiona titulu atņēma investīcijas, lielā mērā pateicoties valsts ieguldījumiem infrastruktūrā. Šā gada pirmajā ceturksnī investīcijas turpināja kāpināt gada izaugsmes tempu (nu jau augot par 39%), savukārt eksporta gada izaugsmes tempi pakāpeniski sarūk.
«Tādējādi investīcijas saglabā ceļojošo čempiona kausu arī šajā ceturksnī,» norāda eksperte.
Joprojām ir samērā lēna privātā patēriņa izaugsme (par 54%), par ko jau varēja nojaust no gaužām nepārliecinošās vidējās algas dinamikas. Salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo ceturksni vidējā bruto darba samaksa nominālā izteiksmē pieauga par 3,7%, un, ņemot vērā cenu pieaugumu, pirktspējas uzlabojums ir niecīgs.
Tomēr ir arī laba ziņa - nodarbinātības gada kāpums par 2,6% nodrošina rocības palielināšanos plašākam iedzīvotāju lokam.
Tāpat kā pēdējos ceturkšņos, eksporta preču ražošanai nepieciešamo starppatēriņa preču un investīciju preču ievedums noteica augstu reālā preču un pakalpojumu importa pieaugumu (par 9,5%). Eksporta izaugsme (par 9,9%) atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem šoreiz ir apsteigusi importa pieauguma tempu.
Šoreiz spilgtāku lomu IKP izlietojuma sadalījumā ir nospēlējušas krājuma pārmaiņas, nosakot 3,7 procentu punktu negatīvu devumu IKP pieaugumā. Šā gada pirmajā ceturksnī krājumi nedaudz saruka, savukārt pērn tiem bija pieaugoša dinamika.
Kā norāda Bičevska, vērtējot nozaru sniegumu, redzams, ka, tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, IKP kāpumu galvenokārt nodrošinājušas četras nozares: apstrādes rūpniecība (divus procentpunktus), tirdzniecība (1,5 procentpunktus), būvniecība (0,9 procentpunktus) un transports (0,6 procentpunktus). Prāvs devums IKP kāpumā joprojām ir arī produktu nodokļiem (1,1 procentpunkts).
2012.gads ir garais gads un papildu februāra diena veido visai prāvu ietekmi uz pirmā ceturkšņa sniegumu - ja kalendāro dienu skaita neizlīdzinātajos datos gada izaugsme bija 6,9%, tad izlīdzinātajos datos - 5,6% (ātrais novērtējums uzrādīja 5,5%).
Jau ziņots, ka sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2012.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo ceturksni Latvijas IKP palielinājies par 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes precizētie dati.
Saskaņā ar maijā publiskoto ātro novērtējumu šā gada pirmajā ceturksnī IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011.gada pirmo ceturksni, palielinājās par 6,8%.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2012.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada ceturto ceturksni, IKP pieaudzis par 1,1%.