ASV latviete, Romnija līdzstrādniece kritizē prezidenta kandidātu (53)

Melngaile no 1996.līdz 1998.gadam strādāja «Bain Capital» un pazina Romniju, kas bija šīs privātā kapitāla investīciju kompānijas vadītājs. Patlaban Melngaile vada vegānu restorānu firmu «Pure Food and Wine», kurā ietilpt Ņujorkas medijos aprakstītais svaigēdāju restorāns «One Lucky Duck».

«Nešaubos, ka Mits ir laipns pret saviem mājkalpotājiem un dārzniekiem. Viņš vienkārši ir tāds cilvēks. Strādāju ar daudziem netīkamiem cilvēkiem [investīciju bankā] «Bear Stearns», bet «Bain Capital» cilvēki bija patīkami, savstarpēji izrādīja laipnību un cieņu. Kādā vēlā vakara sapulcē konferenču telpā bija Mits, daži partneri un asistenti, kāda uzņēmuma vadītājs un citi šīs firmas pārstāvji. Sekretāres bija pasūtījušas vakariņas, bet jau devušās mājās. Kas novāca netīros traukt un atnesa dzērienus no virtuves? Mits! Viņš pirmais piecēlās, savāca traukus un prasīja, vai kādam ko nevajag,» raksta Melngaile.

Tomēr, strādājot finanšu nozarē, viņai valdošā attieksme noriebusies, īpaši šķietamā divkosība, no vienas puses, laipni sadzīvojot firmā, bet no otras puses, bez sirdsapziņas pārmetumiem pelnot lielu naudu, restrukturizējot uzņēmumus un dažkārt atlaižot no darba simtiem cilvēku.

«Divos gados, kad tur [Bain Capital] strādāju, tikai vienu reizi dzirdēju, ka kāds izteica nožēlu par to, ka cilvēki zaudējuši darbu. Tas bija kolēģis, kas atgriezās no kaut kurienes «ASV vidienē», kur viņš un citi no «Bain» bija devušies, lai atlaistu lielu skaitu cilvēku kādā «Bain» nesen pārpirktā kompānijā,» viņa raksta.

Melngaile uzskata, ka līdzīga skarba attieksme pret trūcīgajiem un darba ņēmējiem ir citādi laipnajam Romnijam kā prezidenta kandidātam. Viņu rakstīt blogā iedvesmojis slepeni filmētais, bet plaši ASV medijos tiražētais materiāls, kur Romnijs kādā bagātnieku saietā izteicās, ka 47% ASV iedzīvotāju ir sava veida liekēži, kas ir atkarīgi no valsts pabalstiem un sevi uzskata par upuriem, kam viss kas pienākas.

Melngaile savu pieredzi skarbajā finanšu pasaulē saista ar personīgo izvēli pirms vairākiem gadiem pamest šo nozari un pievērsties kulinārijai, vegānu (iztiek bez jebkādiem dzīvnieku produktiem) virzienam. Viņa raksta, ka Romnijs, redzot ceļa malā govi, uz to vērtos ar laipnu skatu, un, ja būtu tuvumā televīzijas kameras, pat brūnaļai noglaudītu purnu.

Tomēr šāda attieksme pasvītro atsvešinātību, ar kuru Melngaile netika galā ne finanšu biznesā, ne kā patērētāja un uzņēmēja pārtikas un ēdināšanas nozarē. «Ja cilvēki ieskatītos rūpnieciska tipa fermās, viņi justos slikti, ēdot bekonu. Ja Mits pavadītu laiku ar cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu un cenšas izdzīvot, viņš varbūt justos slikti, ka viņus atlaidis un par to, ka viņiem trūkst līdzekļu sevi atkal dabūt uz kājām. Varbūt,» raksta Melngaile.

1972.gadā ASV dzimusī Melngaile uzaugusi latviskā vidē Bostonas priekšpilsētā Ņūtonā. Viņas māte ir nelatviete (vecāki šķīrušies), tēvs Jānis Melngailis ir fizikas profesors, kas arī nodarbojas ar latviešu rupjmaizes cepšanu un izplatīšanu ar savu firmu »«Black Rooster Food». Melngailis arī dibinājis Bostonas latviešu folkloras un tradīciju kopšanas kopu «Piektvakara pudurs», kuras saietus 70.gadu vidū apmeklēja arī Sarma un viņas māsa Ilze.

Ieraksts par Romniju atrodams Melngailes blogā «http://sarmaraw.oneluckyduck.com/2012/11/mitt-romney-the-47-percent-and-cows/».

Melngaile ir bijušā «Lattelecom» vadītāja, patlaban Londonā dzīvojošā starptautiskās biznesa konsultāciju firmas «Alvarez & Marsal» banku un finanšu grupas vadītāja Nila Melngaiļa māsīca.