Saasinoties ekonomiskajai situācijai, visā Eiropā biežāki kļūst ksenofobijas gadījumi. Iedzīvotāji bīstas, ka viņu apkaimē uz dzīvi pārcelsies citas tautības cilvēki, un visiem spēkiem cenšas to aizkavēt. Arī latvieši nav izņēmums, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».
Daudzi, izvietojot diskriminējošus sludinājumus, nemaz neapzinās, ka ar savu rīcību pārkāpj likumu.
«Izīrējam tikai kārtīgiem latviešiem. Lūgums sazināties ar mums tikai valsts valodā. Iespējams deklarēt dzīvesvietu Rīgā, lai varētu piedalīties Rīgas domes vēlēšanās,» teikts kādā sludinājumā, kas izvietots sludinājumu serverī «ss.lv».
Šis sludinājums gan vairs nav atrodams, tā vietā ir identisks sludinājums, tikai šoreiz bez pieprasījuma iespējamiem īrniekiem būt kārtīgiem latviešiem.
Gadījumu, kad diskriminējoša prasība iekļauta sludinājuma tekstā, nav daudz, taču sadzīvē tas izpaužas plaši.
Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa raidījumam sacīja: «Mums ir zināmi vairāki gadījumi, kad studentiem, kas ir atbraukuši no Indijas vai no citām valstīm, ir ļoti grūti atrast dzīvokli.»
Dzīvokļa izīrētājam ir tiesības izvēlēties īrnieku, taču nelikumīga ir skaidri paustā attieksme, ka dzīvoklī nedrīkst mitināties īpašniekam netīkamas tautības, reliģijas, ādas krāsas vai netīkama dzimuma pārstāvis. Cilvēktiesību centra pētniece pārliecinājusies, ka daudz privātīpašnieki maldīgi uzskata, ka diskriminācijas aizliegums attiecas vien uz valsts un pašvaldību iestādēm.
Latvijas iedzīvotāji nepauž prieku, ja apkārtnē parādās cittautieši, to novērojusi arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede «Panorāmai» sacīja: «Ja skatāmies, ko domā iedzīvotāji par to, nu, tad pavisam nesen bija zvans no viena Latvijas pagasta, kas izsaka neapmierinātību ar to, ka ārzemnieki iegādājas īpašumus un dzīvos līdzās šiem pamatiedzīvotājiem. Nu, tas jāatzīst, ka mūsu sabiedrība ir diezgan ksenofobiska.»
