Kravu pārvadājumi un loģistikas pakalpojumi kopumā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kas, eksportējot pakalpojumus, nodrošina būtiskus valsts ārējos ieņēmumus. Loģistikas jomā strādājošo uzņēmumu gada apgrozījums tuvojas miljardam latu, nozare dod darbu daudziem tūkstošiem cilvēku.
Lai nodrošinātu efektīvu nozares funkcionēšanu un attīstību, izšķiroši svarīga ir arī atbilstoša infrastruktūra un uzņēmumi, kas sniedz specifiskus pakalpojumus pašiem pārvadātājiem, t.sk., šķērsojot robežas – muitas kontroles punktos. Piemēram, muitas brokeru kompānijas, kas divdesmit četras stundas diennaktī palīdz veikt procedūras, kas nepieciešamas ES robežu šķērsošanai, ievedot Latvijas teritorijā un izvedot no tās kravas.
Pazīstamas un pieredzējušas muitas brokeru kompānijas sniedz šos pakalpojumus kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Nodrošinot klientiem ērtu servisu, ir noslēgti ilgtermiņa sadarbības līgumi ar Latvijas un ārvalstu kompānijām, kuru kravas šķērso valsti tranzītā. Tiek garantētas darbavietas muitošanas speciālistiem un citiem ar kravu pārvadājumu apkalpošanu saistītajiem darbiniekiem, Latvijas valsts budžetā ienāk nodokļi.
Ilgus gadus visa šo uzņēmumu darbība, ieskaitot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu nomu, atradās Valsts ieņēmumu dienesta tiešā pārraudzībā. Situācija sāka mainīties ar brīdi, kad nekustamos īpašumus, kas atrodas muitas kontroles punktos, Valsts ieņēmumu dienests nodeva VAS «Valsts nekustamie īpašumi» apsaimniekošanā.
Lai gan ar muitas kontroles punktos strādājošajiem komersantiem iepriekš bija noslēgti beztermiņa telpu nomas līgumi, «Valsts nekustamie īpašumi» uzskatīja par vajadzīgu izbeigt šos līgumus pēc sešu mēnešu uzteikuma un rīkot jaunus konkursus uz šo neapdzīvojamo telpu nomu. Apstrīdot iepriekšējo līgumu laušanas likumību, Latvijas Loģistikas asociācija vērsās LR Finanšu ministrijā, bet šoreiz stāsts nav pat par to, cik juridiski pamatotā vai nepamatotā veidā šie līgumi tika lauzti. Tas ir jautājums juristiem.
Taču neapšaubāmi dīvaini notikumi sākās pēc jauno konkursu izsludināšanas. 2012.gada 15.martā un vēlāk izsludinātie konkursi beidzās ar negaidītu rezultātu, vienam no komersantiem solot neparasti augstas nomas maksas: piemēram, Terehovas MKP tie ir 150 latu par kvadrātmetru, Grebņevas MKP – 110 latu par kvadrātmetru. Šķiet, Latvijā un ne tikai Latvijā nebūs viegli atrast telpas ar augstāku nomas maksu. Pēc dažādām aptaujām, A klases biroju ēkās Rīgā telpu noma mēnesī vidēji izmaksā 6-10 latus par kvadrātmetru, bet visprestižākajās tirdzniecības vietās Vecrīgā ar vislielāko pircēju plūsmu absolūti «griesti» būtu 20 latu par kvadrātmetru – parasti nomas maksa ir uz pusi zemāka. Lieki piebilst, ka telpas Muitas kontroles punkta teritorijā nav ne A klases birojs, ne veikals Audēju ielā. Telpas ir visnotaļ askētiskas, tiek nodrošinātas minimāli nepieciešamās ērtības pakalpojumu sniegšanai. Tādēļ, ievērojot telpu izmantošanas mērķus, atrašanās vietu un citus faktorus, iepriekšējā nomas maksa – vidēji 5-10 latu robežās par kvadrātmetru – bija vairāk nekā adekvāta.
«Valsts Nekustamie īpašumi» šajā gadījumā, protams, pilda vienu no saviem uzdevumiem – nodrošina, lai par valstij piederošo īpašumu lietošanu tiktu saņemta iespējami augstākā cena. Ja reiz kāds ir gatavs maksāt, tad kāpēc gan nē?! Taču tik specifiskā vietā un jomā kā Muitas kontroles punkta teritorijā ieņēmumi no telpu nomas tomēr ir otršķirīgi: galvenais ir nodrošināt klientiem muitas brokeru, apdrošināšanas, bankas un citus likumā paredzētos pakalpojumus. Tāpēc augstākā nomas maksa nevar būt par vienīgo un noteicošo kritēriju, lai izslēgtu pārējos pretendentus.
Pirmais, acīmredzamais zaudējums valstij būs tāds, ka pēc š.g. 30.novembra, kad līdzšinējiem pakalpojumu sniedzējiem likts atbrīvot telpas, monopolstāvokli ieguvušais komersants, lai atpelnītu nereāli augsto nomas maksu, paaugstinās savu pakalpojumu izcenojumus, un beigās tas radīs pretēju efektu: ES robežas šķērsošanai klienti izvēlēsies Lietuvu un Igauniju.
Līdzšinējās muitas brokeru pakalpojumu cenas bija ekonomiski pamatotas, salīdzināmas ar cenām uz ES ārējām robežām pārējās Baltijas valstīs. Uzņēmēji, kas strādā kravu pārvadājumu jomā, naudu skaitīt un izdevīgākos risinājumus atrast prot ļoti labi. Savukārt Latvijas ekonomikai kopumā ir ļoti svarīgi, lai tranzīta plūsma virzītos caur mūsu valsti, nevis meklētu citus ceļus.
Vēl interesantākas lietas atklājas, papētot tuvāk konkursos uzvarējušos «dāsnos» komersantus. Ilgstoši nozarē strādājošajiem nav zināmi ne šie uzņēmumi, ne to dibinātāji. Viņiem nav pieredzes darbībā muitas robežkontrolposteņos. Visaugstāko cenu piesolījušos uzņēmumus SIA «Merkurijs-Rostek» (konkursā piedalījās un uzvarēja ar nosaukumu «MERKŪRIJS DL») un SIA «Rostek–Pskov.EU» vieno kopīgi (savstarpēji saistītie) dibinātāji un valdes locekļi, starp kuriem ir arī Krievijas pilsonis. Galvenais, nav grūti atrast, ka »РОСТЭК-Псков» ir Federālais valsts unitārais uzņēmums Krievijā, izveidots ar tiešu Krievijas Federālā muitas dienesta līdzdalību. Un te nu arī bez pārlieka aizdomīguma var saskatīt klaju apdraudējumu Latvijas Valsts ekonomiskajai drošībai, ja muitas pakalpojumu jomā monopolstāvokli iegūst kaimiņvalsts tiešā vai netiešā kontrolē esoši uzņēmumi.
Latvijas Loģistikas asociācija ir vērsusies pie LR Ministru kabineta un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ar aicinājumu, kamēr nav par vēlu, apturēt visus uzsāktos un izsludinātos konkursus un pārskatīt veidu, kā tiek slēgti līgumi ar komercstruktūrām, kas sniedz muitas brokeru pakalpojumus. Lai šķietama ieguvuma dēļ no augstākas nomas maksas par dažām telpām neciestu visa tranzīta nozare, ekonomika kopumā un netiktu apdraudēta valsts ekonomiskā drošība.