Kur omai bija taisnība II

Žāvēta timiāna lapu un ziedu ekstrakts palīdz pret mokošu klepu – tas pierādījies pētījumā ar 361 bronhīta pacientu. Viena grupa trīs reizes dienā iedzēra tableti ar timiāna un prīmulas saknes ekstraktu, otra – placebo medikamentu. Devītajā dienā augu preparāts klepus lēkmes bija mazinājis pat par 70 procentiem – ievērojami efektīgāk nekā placebo. Pacienti, kas bija saņēmuši timiāna līdzekli, arī atlaba par divām dienām ātrāk.

Vēl kādā pētījumā noskaidrots, ka pret klepu labi palīdz timiāns kombinācijā ar efejas lapām, anīsa augļiem un altejas sakni. Timiāns veicina atkrēpošanos, bet ēteriskajai eļļai timolam ir spēcīga antimikrobu iedarbība pret baktērijām, pelējuma sēni un herpes simplex vīrusu. Vispār zāļu tējas ir viens no senākajiem ārstniecības līdzekļiem, un tās tika lietotas jau antīkajā pasaulē.

Lietošana: timiāna zariņus aplej ar vārošu ūdeni, ļauj ievilkties līdz piecām minūtēm, nokāš. Dienas gaitā pa malkam izdzert vienu kanniņu. Bērniem patīkamākai garšai var pievienot medu un citrona sulu.

Alternatīva: timiāna tējas komprese krūtīm.

Riski un blakusiedarbība: nav.

Indijas ceļteka – labākai vēdera izejai

Sēklu apvalks satur gļotvielas, kas savienojumā ar ūdeni stipri uzbriest, palielinot izkārnījumu apjomu un stimulējot zarnu darbību. Indijas ceļteka (Plantago ovata) palīdz ne tikai pret aizcietējumiem, bet, tā kā absorbē ūdeni, arī caurejas gadījumā. Tā mazina arī kairinātās zarnas sindromu. Šī viengadīgā auga iedarbība pierādīta jau neskaitāmos pētījumos. Daudzu valstu medicīnas organizācijas iesaka ceļtekas sēklas kā līdzekli pret ilgstošiem aizcietējumiem, un to efektivitāti apstiprinājusi arī Eiropas Zāļu aģentūra.

Tomēr šīs sēklas ārstē ne tikai aizcietējumus. Kā atklāj dažādu testu publikācijas, to sastāvā esošās vielas ievērojami pazemina holesterīna līmeni: to, ka sēklu mizas novērš paaugstinātu cukura līmeni asinīs, izmēģinājumi ar žurkām pierādīja 2006. gadā. Saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes atzinumu ceļteku suga Plantago psyllium samazina koronāro sirds slimību risku.

Lietošana: pret aizcietējumu ūdens glāzē uzbriedina 1–2 tējkarotes nesasmalcinātu ceļteku sēklu vai pustējkaroti sēklu mizas pulvera un lieto 1–3 reizes dienā, uzdzerot ūdeni. Iedarbība būs jūtama pakāpeniski. Dienas laikā papildus jāizdzer vismaz divi litri šķidruma.

Riski un blakusiedarbība: nav piemērots bērniem līdz divpadsmit gadu vecumam. Iespējama vēdera uzpūšanās un spiediena sajūta, kā arī zarnu nosprostošanās nepietiekamas šķidruma dzeršanas gadījumā.

Krustnagliņas – noņem zobu sāpes

Lai mazinātu zobu sāpes, krustnagliņas var vai nu košļāt, vai iespraust starp zobiem. Ķīmiskās analīzes parāda, ka žāvētos ziedpumpuros ir 36 iedarbīgas vielas, no kurām svarīgākā ir eļļainais eigenols. Tam piemīt gan lokāli anestezējošas, gan antibakteriālas īpašības, tāpēc to agrāk bieži pievienoja plombu sastāvam. Eigenols iedarbojas jau pēc 2–7 minūtēm, un tam ir laba panesamība.

2006. gadā Kuveitas zobārsti publicēja pētījumu, kurā tika salīdzināta krustnagliņu eļļas, lokālā anestētiķa benzokaīna un placebo iedarbība. Pirms injekcijas 73 testa dalībniekiem dūriena vietai mutē tika uzziesta vai nu krustnagliņu eļļas ziede, benzokaīna ziede, vai vazelīns. Atšķirībā no vazelīna krustnagliņu eļļa izrādījās tikpat iedarbīga kā benzokaīns. Tā kā auga eļļa ir lēta un visiem pieejama, Kuveitas zobārsti to slavēja kā vērtīgu ķīmisko līdzekļu alternatīvu.

Kādā citā novērojumā krustnagliņu eļļa izrādījās efektīva arī pret galvassāpēm: 19 pacientiem ar hroniskas migrēnas tipa pazīmēm sāpes vai nu mazinājās, vai pat izzuda pavisam.

Lietošana: krustnagliņas košļā vai sūkā. Spēcīgāka iedarbība ir aptiekās nopērkamajai eļļai. Tajā samērcē vates kociņu un apsmērē sāpīgo zobu.

Riski un blakusiedarbība: viegli dedzinoša sajūta, iespējams mutes gļotādas kairinājums. Ieteicama tikai kā pirmā palīdzība – tā nevar aizstāt zobārsta apmeklējumu..

Maiss ar sienu – remdē sāpes

Silts siena maiss ir tradicionāls līdzeklis pret sāpēm kustību aparātā, sprandas un muguras sāpēm, kā arī pret reimatismu, turklāt šai ķīmisko pretsāpju medikamentu alternatīvai nav nekādu blakņu. Uzkarsējot sienu, izdalās tādu pļavas ziedu un zāļu kā lāčauzu un aireņu gaistošās vielas. Ēteriskās eļļas un kumarīns veicina ādas apasiņošanu un atslābina muskuļu spazmas.

Pozitīvo efektu apstiprina metodes novērojumi un aptaujas. Kādas Kneipa kūres laikā 274 reimatisma pacientiem vismaz reizi veica sildošā siena maisa procedūru. Vairāk nekā puse slimnieku terapijas efektu novērtēja kā ļoti labu, jo tas mazināja sāpes ceļgalos un gurnos. Ārstēšanas panākumus vērtēja arī mediķi, un salīdzinājumā ar Kneipa ūdens procedūrām siena maisa iedarbību atzina par ievērojami labāku.

Kādā 2006. gadā veiktā pētījumā, kurā piedalījās tūkstotis pacientu, tika atklāts: kaut arī efekts nav ilgstošs, muguras sāpes mazina siltums no visdažādākajiem avotiem. Tā iedarbību pastiprināja vingrojumi.

Lietošana: ar pļavas puķēm pildītu kokvilnas spilvendrānu sasilda ūdens tvaikos apmēram 60 grādu temperatūrā, tad liek uz sāpošās vietas un pārsedz ar siltu lakatu. Sienu var sildīt atkārtoti divas trīs reizes.

Riski un blakusiedarbība: maiss nedrīkst būt pārāk karsts – lai neiznāk kā kādam reimatisma pacientam, kas pētījuma laikā guva trešās pakāpes apdegumus. Šo metodi nedrīkst izmantot ārējām brūcēm.