Nauda demogrāfijai ieslodzīta iedzīvotāju banku kontos (85)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Bankas statistikas datu bāze liecina, ka valdības kopējais parāds 2012. gada 2.ceturkšņa noslēgumā ir 5 miljardi latu. Šī parāda apkalpošanas izmaksas ir aptuveni 4,5% gadā. Lai panāktu sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai Latvijas Bankas vadītājs baida ar 800 miljonu papildus izmaksām 10 gados, kuras iespējams rastos parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma gadījumā. Tātad, tiek pieļauti 6 līdz 7% gadā.

Rēķinot pēc zemākās likmes 4,5%, valsts parāda apkalpošanas izmaksas pašlaik ir ap 225 miljoniem latu gadā. Vai ir iespējams valsts parāda procentu likmes samazināt? Jā, procentu likmes var samazināt!

Drošākais procentu izmaksu samazināšanas veids ir atdod parāda pamatsummu. Diemžēl budžeta deficīta apstākļos tas nav reāli, jo parāda kopējais apjoms ir Latvijas valsts budžeta apjomā.

Reālāks procentu izmaksu samazināšanas veids ir aizņemties izdevīgāk! Valdība un Latvijas Banka skaidro, ka to nevar izdarīt, jo pasaules finanšu tirgos esot konjuktūra un reitingi, kas Latvijai nav izdevīgi. Ja pasaules finanšu spekulanti neaizdot Latvijai lētāk, tad atliek meklēt resursus Latvijas iekšienē. Pēc Latvijas Bankas informācijas šādi resursi ir!

Latvijas komercbankās 2012. gada septembra beigās mājsaimniecību noguldījumi ir aptuveni Ls 3,6 miljardi. To vidējā svērtā procentu likme ir tikai 0,1-0,2%. Vēl vakar mana krājkonta likme kādā ārvalstu kapitāla bankā bija 0,05%!

Esmu gatavs saderēt, ka vismaz 1 miljardu latu šādā finanšu tirgū Latvijas iedzīvotāji valstij bez kavēšanās aizdotu par 2%, bet par 3% var rēķināties arī ar 3 miljardiem. Tas nodrošinātu 25 līdz 45 miljonu latu ekonomiju katru gadu jeb 250 līdz 450 miljonus 10 gados! Tā tiktu veicināta zemāka procentu likme arī pārējai valsts parāda daļai, jo lielajiem finanšu tirgus dalībniekiem paliktu mazāka «pīrāga daļa».

Iedzīvotāju noguldījumu pārceļošana no bankām uz Valsts kasi it kā varētu samazināt banku iespēju kreditēt tautsaimniecību. Varbūt jā, varbūt nē. Bankas kredītus bez maksas nedod ne komercsabiedrībām, ne iedzīvotājiem, ne valstij, tādēļ tām pašām jārūpējas par līdzekļu piesaisti, lai pelnītu kārtējos desmitus un simtus miljonu. Starptautiskais starpbanku tirgus Latvijas lielajām bankām ir pieejams tikpat labi kā valstij.

Ilgtermiņā Latvijas pret saviem klientiem un valsti lojālām bankām būs izdevīga klientu skaita stabilitāte un pat pieaugums nākotnē. Par bankām, kurām vienaldzīga Latvijas tauta, mums nav jāuztraucas.

Tātad - ir atrasta nauda dzimstības veicināšanai Latvijā vismaz 25 miljonu latu gadā. Aicinu valdību izveidot atbilstošu mūsdienīgu risinājumu un šo naudu paņemt. Aicinu Saeimu šo naudu novirzīt dzimstības veicināšanas ilgtermiņa pasākumiem.

P.S. Kādēļ Latvijas iedzīvotāji izvēlas tik neizdevīgu naudas noguldīšanas veidu - noguldīt naudu bankās par 0,1-0,2% gadā? Iespējams tādēļ, ka svešzemju banku lobijs Latvijā ir tik spēcīgs, ka nogriezis iedzīvotāju naudai ceļu pie izdevīgākiem ieguldījumiem. Iespējams tādēļ, ka vietējo politiķu un ierēdņu veidotā uzņēmējdarbības vide ir tik nelabvēlīga, ka pat cilvēki ar spēju nopelnīt naudu, ko ielikt bankas kontā, neatrod iespēju šo naudu ieguldīt uzņēmējdarbībā.

Komentāri (85)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu