Septembra sākumā uz astoņiem gadiem cietumā notiesātais bijušais Rīgas Komercskolas direktors un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektors Juris Stabiņš ir pazudis.
Pazudis notiesātais bijušais RPIVA rektors Stabiņš
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
8.septembrī Augstākās tiesas (AT) Senāts nemainīja bargo cietumsodu Stabiņam, kam tajā brīdī joprojām bija spēkā ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Pāris dienu vēlāk AT lietu nodeva Rīgas apgabaltiesai lēmuma izpildei, kurai arī bija jāuzdod policijai Stabiņu apcietināt un vest uz cietumu, taču, kā aģentūrai BNS apstiprināja Ieslodzījuma vietu pārvaldē, līdz šim Stabiņš cietumā nav nogādāts. Rīgas apgabaltiesā apstiprināja, ka lēmums par Stabiņa apcietināšanu policijai nosūtīts 15.septembrī.
Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa inspektore Vera Klačko, kas nodarbojas ar pazudušu personu meklēšanu, aģentūrai BNS apstiprināja, ka 1940.gada novembrī dzimušais Stabiņš kopš septembra vidus skaitās bezvēsts pazudis.
17.septembrī policijā tika saņemta ziņa, ka Rikavas pagastā pie Maltas upes netālu no Nagļu dīķiem atrastas Stabiņa drēbes. Ar ūdenslīdēju palīdzību upes gultne pārmeklēta, taču Stabiņa mirstīgās atliekas tā arī nav atrastas.
Inspektore, protams, ir informēta, ka Stabiņam ir stājies spēkā spriedums, tāpēc sadarbībā ar Rīgas kolēģiem pārbauda, vai gadījumā pasniedzējs neizvairās no cietumsoda.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Stabiņš dzimis Rēzeknē.
AT Senāts 8.septembrī nolēma noraidīt gan virsprokurora vietnieces Elgas Jonikānes kasācijas protestu, gan arī apsūdzētā Stabiņa aizstāves kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas 13.februāra spriedumu. Līdz ar to apelācijas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts, aģentūrai BNS pavēstīja tiesas pārstāve Linda Priedīte
Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams.
Februārī Augstākā tiesa Stabiņu attaisnoja vairākās epizodēs, taču faktiski bargo cietumsodu nemainīja. Toreiz tiesa Stabiņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un noteica brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem ar mantas konfiskāciju, taču attaisnoja par vairākām epizodēm.
Pārējā daļā spriedumu atstāja negrozītu.
Rīgas apgabaltiesa pērn aprīlī Stabiņam piesprieda astoņus gadus cietumā un mantas konfiskāciju.
Turklāt Stabiņam būtu jāatmaksā valsts labā aptuveni 13 tūkstoši latu, kas ir noziedzīgi iegūtie līdzekļi. Viņam arī gandrīz tūkstotis latu kā operatīvajam eksperimentam izlietotā nauda būs jāatmaksā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Prokuratūra par spriedumu iesniedza protestu, bet Stabiņa aizstāvji - apelācijas sūdzības.
Stabiņš apsūdzēts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem - par kukuļa izspiešanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas organizēšanu, bankas maksāšanas līdzekļu viltošanas un izmantošanas organizēšanu, dokumentu viltošanas un izmantošanas organizēšanu, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Viņam arī uzrādīta apsūdzība par viltus liecinieku organizēšanu.
Savukārt Stabiņa līdzgaitnieks - kāda uzņēmuma darbinieks Igors Zabirko - apsūdzēts par kukuļņemšanu, bankas maksāšanas līdzekļu viltošanas un izmantošanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu, kā arī par dokumentu viltošanas un izmantošanas organizēšanu un viltus liecinieku organizēšanu lietā.
Apsūdzība uzskata, ka Stabiņš laikā no 2004.gada jūnija līdz 2004.gada septembrim, būdams Rīgas Komercskolas direktors, mēģināja izspiest un izspieda materiālas vērtības kā atlīdzību par skolēnu uzņemšanu Rīgas Komercskolā. Kukuļa izspiešanu viņš maskējis ar nepieciešamību ziedot naudu komercskolas telpu remontam.
Gatavojoties nozieguma īstenošanai, Stabiņš vienojies ar kāda uzņēmuma direktoru, kurš nu jau miris, un šā uzņēmuma darbinieku Zabirko par kukuļa izspiešanas atbalstīšanu un no skolēnu vecākiem izspiesto kukuļu legalizēšanas atbalstīšanu, izmantojot fiktīvu firmu, rekvizītus un bankas kontus, viltojot un izmantojot minēto fiktīvo firmu oficiālos dokumentus, kas piešķir tiesības nodot tos skolēnu vecākiem kā pamatojumu izspiestā kukuļa iemaksai un legalizēšanai banku kontos, kā arī par bankas maksājumu dokumentu viltošanas un izmantošanas organizēšanu.
Kopumā Stabiņš, uzņēmuma direktora un Zabirko atbalstīts, vairākas epizodēs izspieda 13 551 latu lielus kukuļus, mēģināja izspiest 12 995 latus lielus kukuļus, kā arī sagatavoja 2000 latu liela kukuļa izspiešanu. Daļa vecāku naudu samaksāja, daļa atteicās to darīt.
Kopumā viņam uzrādītas vairāk nekā 15 nozieguma epizodes.
Prokuratūra, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanu, uzskata, ka saņemtā nauda nav ieguldīta skolas remontā.
Jau būdams apsūdzēts par kukuļņemšanu, Stabiņš kopā ar Zabirko arī organizēja personas uzdošanos par liecinieku pirmstiesas izmeklēšanā, lai izvairītos no atbildības.
Stabiņa noorganizētā persona prokuratūrā nepatiesi uzdevās par liecinieku viņa krimināllietā un sniedza nepatiesu liecību par faktiem, pēc kuriem Stabiņš apsūdzēts.