Termogrāfija – spēcīgākais arguments pārliecināt kaimiņus nosiltināt māju! (56)

Cik kritiskā stāvoklī ir daudzdzīvokļu mājas Latvijā?

Vairums māju gan Rīgā, gan Latvijas pilsētās ir burtiski cauras. Veicot termogrāfiju, regulāri nākas secināt, ka daudzdzīvokļu paneļu mājām vājākās vietas ir paneļu šuves, tur siltums burtiski gāžas laukā. Savukārt tā sauktajām Hruščova mājām praktiski visas silikātķieģeļu sienas ir ļoti siltuma caurlaidīgas. Vēl daudzām mājām termogrāfijā atklājas tā sauktie termiskie tilti – neregularitātes būves norobežojošajās konstrukcijās, piemēram, siju gali, kas iziet līdz pat ēkas ārsienai, arī caur lodžiju un balkonu pārsegumu paneļiem siltums burtiski bēg prom no mājas.

Lieli siltuma zudumi ir daudzdzīvokļu ēku bēniņos to nepietiekamās siltumizolācijas dēļ. Māju pagrabiem bieži tiek turēti vaļā logi, tāpēc tajos notiek liela gaisa apmaiņa.

«Tā vietā, lai ēkā pirmā stāva dzīvokļos sildītu grīdu, siltums veļas laukā pa pagraba logiem.»

Veicot termogrāfiju, speciālists - ar īpašu termogrāfijas kameru ēkai apseko vietas, kur visbiežāk vērojama siltuma noplūde, kā arī augšējo, apakšējo stāvu un stūra dzīvokļus. Termogrāfiju nav nepieciešams veikt visos daudzdzīvokļu mājas dzīvokļos, jo problēmas parasti ir līdzīgas. Taču, ja īpašnieki vēlas, speciālists ar termogrāfijas kameru var apsekot arī pārējos dzīvokļus. Termogrāfija palīdz pārliecināt cilvēkus gan daudzdzīvokļu mājās, gan privātmājās nomainīt vai noblīvēt logus.

Nerunājot par vecajiem logiem, arī jaunie bieži ir ļoti nekvalitatīvi ielikti. Visbiežāk pie vainas ir slikti noblīvēta sprauga starp loga rāmi un loga aili. Pa to ieplūst aukstais gaiss un nonāk līdz loga ailes iekšējai apdarei un palodzei. Šajās vietās kondensējas telpas gaisa mitrums, tāpēc bieži zem palodzēm veidojas pelējums. Šāda problēma ir ļoti daudzos dzīvokļos un mājās, termogrāfija parāda šos defektus.

Kas īsti ir termogrāfija?

Termogrāfija ir fotogrāfijas īpašs veids. Veicot termogrāfiju ēkas iekšpusē, tā uzrāda vietas, kur ir pazemināta temperatūra, ieplūst aukstais āra gaiss vai ir pazemināta siltuma noturība. Savukārt no ārpuses termogrāfija uzrāda vietas ar paaugstinātu temperatūru, vietas, pa kurām izplūst telpu siltais gaiss, kā arī vietas ar pazeminātu siltuma noturību. To visu var ļoti labi redzēt termogrāfijas atskaitē par mājas esošo situāciju, ko iedzīvotāji saņem pēc termogrāfijas veikšanas.

«Termogrāfijas atskaitē ir speciālista – energoauditora komentāri, ieteikumi, kā arī termogrāfijas attēli, kas cilvēkus parasti visvairāk šokē. Viņi saprot, kur rodas milzīgā summa par apkuri, ka viņi burtiski maksā par to, lai sildītu āra gaisu.»

www.solutionexpert.lv

Cik tas ir sarežģīti - veikt ēkai termogrāfisku apsekošanu?

Lai veiktu termogrāfiju, nav nepieciešama būvatļauja vai pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana. To var pasūtīt pat viens dzīvokļa īpašnieks. Ieraugot termogrāfijas rezultātus, iespējams, arī pārējo dzīvokļu īpašnieki sapratīs siltināšanas nepieciešamību un piekritīs kopīgi segt termogrāfijas izmaksas.

Daudzdzīvokļu mājām termogrāfija izmaksā apmēram 180 latu, savukārt privātmājām 120-150 latu, atkarībā no tā, cik detalizētu pārbaudi saimnieki vēlas.

Kad vislabāk veikt termogrāfiju?

Daudzdzīvokļu mājai, ja iedzīvotāji jau ir vienojušies par siltināšanu, pirms tam veikt termogrāfiju nav īpašas nozīmes. Ēkām defekti ir vairāk vai mazāk vienādi un nosiltinot tie parasti tiek novērsti.

«Termogrāfija ir ļoti labs arguments, uzskates materiāls, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus, ka māja ir jāsiltina.»

www.solutionexpert.lv

Daudzdzīvokļu mājām būtiski ir veikt termogrāfiju pēc siltināšanas, lai pārliecinātos, cik labi būvnieki veikuši savu darbu un cik lielā mērā ir novērsti siltuma zudumi.

«Jaunbūvei vai renovētai ēkai ļoti noderīgi ir veikt termogrāfiju vēl pirms izveidota ārējā apdare, tad var laikus pamanīt un novērst defektus, ja tādi palikuši.»

Katrā ziņā pirms apdares labot būvniecības kļūdas ir daudz lētāk, nekā pēc tam. Šādas situācijas mēdz gadīties. Piemēram, Ķeguma vidusskolai būvnieki pieaicināja veikt termogrāfiju pirms ārējās apdares, lai pārbaudītu, vai nav palikuši defekti. Izrādījās, ka vietām siltinājuma plāksnes nebija cieši savietotas, palikušas spraugas. Līdzīgas problēmas atklājās arī ēkas cokolam. Trūkumi tika laikus novērsti un skolēni tika pie ļoti siltas ēkas.

Savukārt privātmājai energoauditu un termogrāfiju vēlams veikt pirms tās iegādes, lai redzētu, kādā stāvoklī ir ēka, cik līdzekļu būs jāiegulda, lai to apsildītu.

Apsekojot privātmājas, bieži atklājas kādas konkrētas problēmas, piemēram, sabiris vai noslīdējis siltinājums, sienu mūrējumā palicis kāds caurums. Termogrāfija uzrāda šos defektus, saimnieks tos var novērst.

Ēku termogrāfiju var veikt tikai apkures sezonas laikā. LVS EN 13187 ir noteikts, kādai jābūt temperatūras starpībai telpas iekšpusē un ārpusē, lai varētu veikt termogrāfiju. Tas atkarīgs no ēkas siltumnoturības, jo tā augstāka, jo temperatūras starpībai jābūt lielākai. Daudzdzīvokļu mājai pietiek, ja ir 5-7 grādu temperatūras starpība, savukārt pasīvajai ēkai jābūt vismaz 30 grādu starpībai. Termogrāfiju nevar veikt saulainā laikā – ja pa dienu bijusi saule, jāpaiet trīs, četrām stundām, lai virsmu temperatūras normalizētos.

www.solutionexpert.lv

* Šis ir apmaksāts reklāmas raksts.