Ideālā variantā policista alga varētu būt daudz lielāka nekā pašreizējos apstākļos. Tomēr Valsts policijas šefs Valdis Voins, nosaucot pašreizējo vidējo algu policistam, min arī skaitli, kādam atalgojumam likumsargam jābūt, lai viņš strādātu ar augstu motivāciju.
Patlaban policista vidējā amatalga ir aptuveni 340 latu pirms nodokļu nomaksas. Vēlamā alga būtu par 100 latiem lielāka — gluži tāda, kāda tā bija tā dēvētajos treknajos gados. Tā intervijā portālam «Apollo» atklāja Voins.
«Policista atalgojumu sastāda vairākas pozīcijas — tā ir pamatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensācija. Ja runājam par ierindas sastāvu, tad amatalga ir 269 lati pirms nodokļu nomaksas. Jaunākais virsnieks saņem 341 latu, bet sākot no lielāka ranga priekšniekiem, vidējā alga ir 516 lati. Ja saliekam kopā, tad vidējā alga varētu būt tuvu 400 latiem, kādi 368 lati. Tā ir pamatalga. Vēl ir 50 lati uzturdevas kompensācijas,» sacīja policijas šefs.
«Ideālā variantā — jo vairāk, jo labāk. Bet, lai [dienestā] noturētu policistus, lai būtu motivētu cilvēku pieplūdums, tad domāju, ka patlaban vidējai algai jābūt 440 latiem. Kā treknajos gados. 2007., 2008. gadā alga ar piemaksām vidēji bija virs 500 latiem. Tad varēja atlasīt un nokomplektēt policistu sastāvu, tādu kā mēs gribam. Pretēji tam kā tagad — pievērt acis atlasē.»
Jautāts, vai tiek pildīts iekšlietu ministres [Linda Mūrniece (JL)] solījums, ka to naudu, kas paliek pāri no neaizpildītām štata vietām, izmaksās prēmijās, Voins atbild apstiprinoši. Izmaksājamās summas gan varētu būt lielākas. «Tas notiek. Mēs to naudu izmaksājam piemaksās. Tomēr tās summas nav tik lielas, lai izdarītu kardinālas izmaiņas kopējā situācijā. Taču cilvēkiem ir patīkami, ka izmaksā šo mazo summu. Ir vieglāk visa ranga vadītājam strādāt, ja viņš var kaut kādā veidā stimulēt darbinieku,» — tā Voins.
Valsts policijas šefs arī noraida bažas, ka strauji pieaugtu policistu skaits, kuri nolēmuši aiziet no darba dienesta.
«No 15. decembra vairs nav komplektācija [jaunu darbinieku piesaistīšana dienestam]. Skaits ir tajās pašās robežās — trūkst 300 cilvēku. Iepriekšējā gadā amatpersonu skaits policijā samazinājies par 1200. Ar visiem procesiem tie ir 16%, kas gada laikā strādāja. Kritiskā robeža diezgan grūti mērāma. Tā atkarīga no apstākļiem valstī kopumā. Ja visi kļūs likumpaklausīgi, tad policija būtu vajadzīga tikai preventīvos nolūkos. Tā kritiskā robeža būs tad, kad policija vairs nespēs pildīt pienākumus. Pašlaik mēs situāciju kontrolējam visās jomās. Patlaban ar tiem spēkiem, kas ir, mēs tiekam galā ar uzdevumiem. Apšaubu, ka gaidāms [policijā] vēl lielāks samazinājums.
Voins arī atklāj, ka policijā īpaša statistika netiek apkopota, ko tad no dienesta aizgājušie policisti plāno darīt nākotnē.
«Speciāli un skurpolozi to nepētām. Tā tomēr ir katra cilvēka personīga darīšana, ko viņš dara, kad aiziet no dienesta. Bet ir vairākas jomas, kur policisti atrod piedāvājumus. Piemēram apsardzes firmas ir viens no tiem darba devējiem, kur visvairāk iesaistīti bijušie policisti. Protams, uz ārzemēm kāda daļa aizbrauc. Zinu dažus darbiniekus, kas aizbraukuši un tur veic dažādus darbus. Īsti es neesmu dzirdējis un redzējis, ka kāds pildītu policista funkcijas ārzemēs. Ja kādā drošības jomā, apsardzē varbūt ir pārstāvji. Viens darbinieks gan izturējis konkursu Eiropolā — Eiropas policijā un ieguvis darba līgumu uz gadu.»
