Eiropas Komisija publicē atvērtā koda migrācijas vadlīnijas

Jāatzīst, ka firmas viedoklis nav peļams, jo «netproject» secinājumu pamatā ir reāli fakti, nevis teorētiski pieņēmumi. Vadlīnijās norādīts, ka pašlaik trūkst pietiekami detalizētu un ticamu no sabiedriskā sektora pozīcijām veiktu pētījumu par atvērtā koda migrāciju, tādēļ «netproject» plaši atsaukusies uz savu pieredzi. EK cenšas mainīt šo situāciju, vācot datus par atvērtā koda projektiem Eiropā, taču, izmantojot šos datus, varētu iegūt vienīgi teorētisku un stipri vispārīgu materiālu. Taču atvērtā koda programmatūras jomā teorijas un vispārinājumu jau tāpat ir vairāk kā vajadzīgs.

«netproject» pārstāvis Edijs Blīsdeils (

) pastāstīja, ka firmas darba metode ir vienkārša — metodiska lietojumprogrammu un lietotāju grupu analīze, pēc tam sakārtojot tos noteiktās kategorijās, kas vēlāk tiek aplūkotas atsevišķi. Ja tiek pētīts atvērtā koda Windows lietojumprogrammu līdzinieks, darba kārtība ir visai vienkārša. Vadlīnijās gan uzsvērts, ka ir svarīgi, kā tiek izmantotas makrodefinīcijas un kā tiek apstrādāti dati, turklāt svarīgi ir, lai dati tiktu apstrādāti

, nevis «līdzīgi» vai «aptuveni līdzīgi». Piemēram, ja nav pieejams svarīgas lietojumprogrammas atvērtā koda ekvivalents, tiek ieteikts izmantot attiecīgo Windows lietojumprogrammu.

Vadlīnijas ir krietni detalizētākas, nekā varētu sagaidīt no šāda veida dokumenta, tādēļ iespējams, ka tuvākajā nākotnē šis izdevums varētu kalpot kā sākotnējais kontrolsaraksts atvērtā koda risinājumu ieviesējiem.

Vadlīniju autori nepiever acis, aplūkojot strīdīgus jautājumus. Autori uzsver, ka «serveru uzturētāji labi saprot atvērtā koda programmu priekšrocības un plaši tās izmanto», taču «ieviešot atvērtā koda risinājumus galddatoros, lielākā daļa organizāciju spēs ietaupīt vēl lielākas summas». Kaut arī organizāciju uzmanības piesaistīšana atvērtā koda risinājumiem ir daudz grūtāks uzdevums, vadlīniju autori tik un tā pievēršas šai problēmai. Vadlīnijās iekļauti standarta ieteikumi kā novērtēt migrācijas nepieciešamību, piebilstot, ka «atvērtā koda risinājumus vēlams ieviest pēc iespējas augstāk stāvošu organizācijas darbinieku sistēmās», «jāuzkrāj pieredze un jāveido attiecības ar atvērtā koda programmu lietotājiem» un «jānodrošina organizācijas IT speciālistu un lietotāju atbalsts pārejai uz atvērtā koda programmām».

Šādas idejas parasti neizskan kārtējā IBM Global Services sapulcē — šos ieteikumus sniedz speciālisti ar bagātu praktisko pieredzi. «Atvērtā koda programmatūra ir revolucionāra tehnoloģija, kas organizācijām paver iespēju pilnībā mainīt IT pakalpojumu sniegšanas veidu. Attvertā koda programmatūra piedāvā jaunu darba metodi, kuras pamatā ir nevis produkts, bet pakalpojumi. Ja jūsu nostāja IT jautājumos ir «Ko man sūdzēt tiesā, ja kaut kas noiet greizi?”, atvērtā koda programmatūra, iespējams, nav jums piemērots risinājums. Lietotājiem jābūt izpratnei par atvērtā koda tehnoloģijas dinamiku. Tāpēc ir ietiecams zināt, kā veidot attiecības ar atvērtā koda programmu lietotāju komūnu».

Vadlīniju pamatā ir pieredze, kas uzkrāta, veicot migrāciju uz atvērtā koda programmatūru Švērinas Auditoru tiesā Meklenburgā-Priekšpomerānijā Vācijā. Dokuments ir izstrādāts saskaņā ar EK Administratoru datu apmaiņas programmu IDA (Interchange of Data between Administrators) un sadarbībā ar vairākām ES dalībvalstīm. Tiek plānots, ka nepieciešamības gadījumā vadlīnijas tiks papildinātas ar jaunām nodaļām, un paredzams, ka dokuments kļūs par daudzu migrētgribētāju obligāto lasāmvielu.

Avots:  European Commission publishes its guide to OSS migration The Register