Īres griestus pacels, nevis atcels

To pēc sarunām ar komisijas priekšsēdētāju Staņislavu Šķesteri (ZZS) pauda Rīgas Domes deputāts un komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs.

Sazvanīts jau Briselē, šo kā iespējamo problēmas risinājumu apstiprināja arī pats S. Šķesteris. Nākamās nedēļas otrdienā komisija tiksies ar valsts aģentūras «Mājokļu aģentūra» vadību, un tad arī tiks izskatīti visi iespējamie risinājumi. «Risinājums vēl noteikti jāmeklē,» piebilda deputāts.

Domei nav naudas jaunai palīdzībai

Par absurdu J. Karpovičs nodēvēja Saeimas komisijas ideju valsts Mājokļu aģentūrai kopā ar Rīgas Domi izstrādāt jaunu konkrētas palīdzības programmu tiem īrniekiem, kuri pēc īres griestu atcelšanas nespētu samaksāt par dzīvojamo platību. 

— Deputāti jau var pieņemt visādus likumus, bet lai viņi parāda, kur ņemt naudu šādām programmām. Mēs jau šobrīd sociālajām problēmām veltām sešus miljonus latu un vairāk nav mūsu spēkos, — teica J. Karpovičs.

Domes deputāts gan arī neuzskata, ka pēc īres griestu atcelšanas visi namu īpašnieki tūlīt paceltu īres cenas n reizes. — Liela daļa denacionalizēto namu īpašnieku uzvedas civilizēti, citādi esot ar tiem namu īpašniekiem, kas tos ir iegādājušies nesen un gaida tūlītēju peļņu. Ir informācija, ka Rīgā namus iepērk Krievijas noziedzīgie grupējumi un tajos cilvēcīgu attieksmi ir grūti gaidīt, — teic J. Karpovičs, kaut piebilst, ka jau šobrīd sakarā ar gaidāmo īres griestu atcelšanu pie viņa katru dienu pēc palīdzības vēršas divi trīs cilvēki un viņš saņemot ap desmit vēstulēm. Tā kāda sieviete parādījusi nama apsaimniekotāju vēstuli, kurā minēts, ka no janvāra īres maksa būs 3,71 lats par kvadrātmetru.

Īpašnieki neesot zvēri

Līdzīgos uzskatos ir arī SIA «Vītols un Kuplis» direktors Jānis Vītols, kura pārvaldījumā ir vairākas ēkas gan Rīgā, gan Jūrmalā. Viņaprāt, namu īpašnieki ir «uztaisīti» par baigiem zvēriem, bet reāli tas tā nemaz neesot. 

— Atnāk pie mums tantiņas, kuras deviņdesmito gadu sākumā aiz muļķības ir parakstījušas kaut kādus līgumus. Tagad stāsta, ka viņas šajos namos ir dzīvojušas visu mūžu un lielāku īres naudu nevar maksāt. Mēs viņām arī neprasām lielāku summu, kaut juridiski to varētu. Arī Jūrmalā man ir viena sieviete, kas tajā namā dzīvo jau no trīsdesmitajiem gadiem, — nu nevaru viņai prasīt vairāk kā tos iepriekšējos 36 santīmus par kvadrātmetru, — pauž J. Vītols.

Savā pārvaldījumā esošajos namos J. Vītols domā, ka pēc īres griestu atcelšanas cenas būtu diferencētas pēc dzīvokļa tehniskā stāvokļa — no viena lata līdz diviem latiem par kvadrātmetru. Jau šobrīd par šādu cenu dzīvokļi, kas nav tālu no centra, tiekot ņemti «uz urā». Vairāk arī neesot jēgas prasīt, jo nebūšot jau, kas spēs maksāt, bet turēt tukšus dzīvokļus neesot izdevīgi.

Izliks vai neizliks?

— Nepareizs ir jautājuma nostādījums, cik naudas ir nepieciešams, lai uzturētu māju labā stāvoklī. Nu nav nevienam nekādas daļas, cik es nopelnu. Arī šobrīd no iekasētās summas es varu mājas uzturēšanā ielikt desmit procentus un varu ielikt visu naudu, — pauž namu pārvaldnieks. Īres griestu atcelšanai jau ir tikai viens mērķis — arī šajā biznesā beidzot ieviest brīvā tirgus attiecības.

Diāna, kas īrē nelielu dzīvokli Brīvības ielā, īres cenas brīvlaišanu gaida ar bažām. — Esmu jau bijusi domes īres pārvaldē, kur man teica, ka īpašnieks nevar prasīt vairāk kā latu par kvadrātmetru. Taču arī tas man būs visai daudz, jo tad ziemā par dzīvokli man nāksies maksāt vismaz simts latus, un man tas ir visai daudz, — satraukusies Diāna. Viņa saprotot arī saimnieku vajadzības, jo ēka, kurā viņa dzīvo, prasīt prasās pēc kapitālā remonta, bet tam vajadzīga liela nauda. — Taču, ja es nevarēšu samaksāt un mani izliks no dzīvokļa, es burtiski palikšu uz ielas. Man nav ne vasarnīcas, ne lauku māju, pat mašīnas, kurā varētu gulēt pa naktīm, man vairs nav, — skumji nākotni apcer īrniece.

J. Vītols īrnieku masveida izlikšanu tuvā nākotnē neprognozē, jo vispirms jau esot jānogaida pirmie trīs mēneši, par kuriem nav samaksāts, tad jāstājas tiesas rindā. Pa šo laiku, ja tik tiešām redzams liels potenciālo bezpajumtnieku pieplūdums, Saeimas un domes deputāti jau varot paspēt reaģēt un rast kādu risinājumu.

Dome dzīvokļus būvēs!

Par nenopietnu J. Karpovičs uzskata deputāta Alberta Krūmiņa («JL») pausto domu, ka domei nevajag nodarboties ar dzīvokļu celtniecību, jo tā tiekot kropļots dzīvokļu tirgus. Arī J. Vītols šo viedokli apsmaidīja. — Ja Krūmiņš apsaimnieko baznīcas īpašumus, tad viņam varbūt tā šķiet, bet reāli ir pavisam citādi. Arī bagātā ASV katru gadu tērē miljardus, lai nodrošinātu ar mājvietām sociāli nenodrošināto slāni, — pauda J. Karpovičs.

Ārzemju pieredze liecinot, ka neba visur Eiropas Savienībā brīvais tirgus izpaužas neierobežotā īres cenas noteikšanā. Tā Vācijā katrā pavalstī ir noteikts vidējais īres lielums un, ja saimnieks to pārkāpj, tad, piemēram, Berlīnes apkārtnē par to draud 50 000 eiro liels sods.

Arī Latvijā īres lielumu vajadzētu ierobežot nevis ar noteiktiem griestiem, bet gan ar nodokļu sistēmu, uzskata J. Karpovičs.