Krievu skolu aizstāvības štābs: Sācies jauns posms cīņā par krievu skolām

Apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» paspārnē esošais Krievu skolu aizstāvības štābs svētdien izplatījis paziņojumu, kurā aicina savus atbalstītājus uz «jaunu posmu cīņā par krievu skolām», skolās lietojot tikai krievu valodu.

Štābs aicina visus mazākumtautību skolu skolēnus maksimāli lietot krievu valodu tajās «bezjēdzīgajās mācībstundās», kas tiek pasniegtas latviešu valodā, izņemot latviešu valodas un literatūras stundas.

Savukārt skolēnu vecākiem izglītības reformas pretinieki iesaka izvirzīt sevi darbam skolu padomēs un aktīvi darboties tajās, kontrolēt «svešā valodā iegūto zināšanu kvalitāti» un plašāk lietot krievu valodu personīgajā saskarsmē ar valsts iestādēm un ierēdņiem.

Štābs uzskata, ka līdz šim tā rīkotās protesta akcijas ir izdevušās.

«Šā gada 1. septembrī stājās spēkā dzimtās valodas lietošanas ierobežojumi vidusskolās, kuri savā bezkaunības pakāpē ir bezprecedenta. Tomēr Zinību diena tika godam atzīmēta,» teikts štāba paziņojumā.

Štābs ar gandarījumu konstatē, ka, neraugoties «uz valdošās elites morālo teroru pret saviem nepakļāvīgajiem pavalstniekiem, desmitiem tūkstošu cilvēku tomēr rada sevī vīrišķību un stājās līdzās mums, lai cīnītos par krievu skolām — par Latvijas krievvalodīgās kopienas nākotni».

Kā panākums tiek izcelts 1. septembra mītiņš pie pieminekļa Uzvaras parkā, kurā, pēc štāba domām, esot pulcējušies 30 000 dalībnieku, četri nesankcionētie gājieni Rīgas ielās, vecāku beztermiņa badastreiks, kā arī sevis pieķēdēšana pie Ministru kabineta ēkas galvenās ieejas.

Vienlaikus tiek norādīts, ka štāba aktivitātes izraisījušas «vēl neredzētu policijas mobilizēšanos», valdības un skolu administrāciju veiktu «atklātu skolēnu un vecāku iebiedēšanu un dezinformēšanu», kā arī viena no štāba līderu, Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Rogozina palīga Aleksandra Kazakova, izraidīšanu no Latvijas.

Štābs savā paziņojumā arī aicina savus atbalstītājus sūtīt bērnus skolā, lai atjaunotu vasarā zaudētos sakarus un varētu sākt gatavot jaunas plaša mēroga protesta akcijas.

«Līdz šā gada beigām Satversmes tiesa izskatīs 20 Saeimas deputātu pieprasījumus par Izglītības reformas neatbilstību Latvijas Satversmei un starptautiskajām saistībām. No mums pašiem ir atkarīgs, kādā sabiedriskā gaisotnē Satversmes tiesa pieņems savu lēmumu,» raksta izglītības reformas pretinieki.

Kā ziņots, Krievu skolu aizstāvības štāba izsludinātais krievu skolu streiks, kura laikā skolēni tika aicināti neapmeklēt skolu, nav guvis lielu atsaucību. Rīgas mazākumtautību skolās mācību procesā pirmajās skolas dienās piedalījās ap 95% audzēkņu no kopējā skolēnu skaita.

Arī 1. septembrī organizētais mītiņš Uzvaras parkā neguva cerēto atsaucību. Pēc policijas sniegtās informācijas, tajā piedalījās ap 5000 izglītības reformas pretinieku iepriekš plānoto 25 000–30 000 vietā.