/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8702675t1h4e5d.jpg)
Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» ir nosūtījusi pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim (ZZS), kurā aicina premjeru skaidrot situāciju, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) akceptē Izglītības likuma pārkāpumus mazākumtautību skolās, informēja TB/LNNK preses sekretāre Sabīne Prohorova.
TB/LNNK pieprasījumā norāda, ka pēc 1. septembra daudzās skolas tiek ignorētas jaunās Izglītības likuma normas un priekšmeti, kas mācāmi latviešu valodā, tiek pasniegti divās valodās vienlaikus.
Partija uzskata, ka Izglītības likuma pārkāpumus akceptējusi IZM. «Tās struktūrvienības — Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grīnpauks ir pasludinājis «nosacītu likuma moratoriju»», uzsver «tēvzemieši».
«Šāda Izglītības likuma neievērošana un pielāgošana pēc sava prāta ir nepieļaujama no IZM puses un, protams, no valdības puses,» akcentē TB/LNNK.
Tāpēc «tēvzemieši» vēlas noskaidrot, vai izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs (LPP) pats izlēmis nepildīt Izglītības likumu vai arī šo nepildīšanu ir saskaņojis ar Ministru prezidentu un valdību.
«Ja izglītības ministrs pats izlēmis nepildīt likumu bez saskaņošanas ar Ministru kabinetu, vēlamies zināt, kāda būs turpmākā Ministru prezidenta rīcība šajā jautājumā? Vai tiks pieprasīta izglītības un zinātnes ministra demisija?» vaicā partija.
TB/LNNK politiķi vēlas noskaidrot, kāda būs Ministru prezidenta rīcība, lai Izglītības likums tiktu pildīts nekavējoties, «nepasludinot ne savdabīgu «nosacītu likuma moratoriju», ne citādas atkāpes no likuma».
Arī partija «Jaunais laiks» (JL) vēlas dzirdēt premjera atbildes uz minētajiem jautājumiem, sacīja JL frakcijas konsultante Ieva Zīberga, norādot, ka četri partijas deputāti ir parakstījuši šo pieprasījumu.
Jau ziņots, ka šā gada 1. septembrī stājās spēkā Izglītības likuma normas, kas paredz mazākumtautību vidusskolu 10. klasēs 60% mācību priekšmetu mācīt valsts valodā, bet 40% priekšmetu — mazākumtautību valodās. Priekšmetus izvēlas pašas skolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Vairākās krievu skolās vecākajās klasēs prasība vismaz 60% mācību priekšmetu pasniegt valsts valodā tiek ignorēta. Par to iepriekš ziņoja laikraksts «Rīgas Balss».
IZM Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Grīnpauks atzīst, ka patlaban vairākās skolās mācības notiek bilingvāli — divās valodās vienlaikus.
«Ja ir kāda grūtāka terminoloģija, skolotājs to var paskaidrot arī krievu valodā,» saka inspekcijas vadītājs.
Šāda atkāpe no likuma tiekot pieļauta, jo patlaban esot izsludināts «nosacīts likuma moratorijs» — līdz novembrim ministrija ļaus skolām pierast pie jaunajiem apstākļiem un iestrādāties.
«Lai skolas uzsāk, aprobē situāciju un pierod pie sistēmas, novembrī iepazīsimies ar situāciju, bet pavasarī, martā aprīlī, veiksim pārbaudi,» saka Grīnpauks.
Pēc pārbaudes būšot redzams, kurai skolai nepieciešama vislielākā palīdzība, kuri skolotāji ir motivēti strādāt un ar kuriem darba līgumi jālauž, saka Grīpauks un piebilst: «Cerams, ka līdz tam nenonāksim.»
Pārbaudes pavasara sākumā tiks veiktas, pieaicinot speciālistus, kas noteiks, cik bērnu ir gatavi mācīties valsts valodā. Inspekcija pārbaudīs skolu dokumentāciju un to, vai ir pietiekams skaits grāmatu attiecīgajiem latviešu valodas priekšmetiem.
Savukārt IZM uzņemas gan materiāli, gan finansiāli palīdzēt skolām un skolotājiem paaugstināt kvalifikāciju, ja vien skolotāji paši būs gatavi to darīt.