/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Krievijas Ārlietu ministrija piektdien izplatījusi kārtējo paziņojumu, kurā nosoda Latvijā īstenoto izglītības reformu, kā arī pauž viedokli, ka piecu krievu skolu aizstāvju badastreiks pret reformu liecina par to, ka Latvijas valdība nevēlas ieklausīties reformas pretiniekos.
«Šī akcija ir sekas tam, ka varas iestādes nevēlas ieklausīties masu protesta akciju pret krievu izglītības latviskošanu dalībniekos un sākt konstruktīvu dialogu, lai izstrādātu pieņemamu reformas variantu, kas nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu un vienlaikus iegūt zināšanas priekšmetos dzimtajā valodā,» teikts paziņojumā.
Integrācijas ministra Nila Muižnieka ierašanās pie badastreika dalībniekiem liecina, ka «nekas jauns valdības pozīcijā tā arī nav parādījies», uzskata Krievijas ĀM.
«Jākonstatē, ka pašreizējais Latvijas Ministru kabinets, kas pēdējā laikā ir izrādījis paaugstinātu interesi par cilvēktiesību ievērošanu kaimiņvalstīs, konkrēti, Baltkrievijā, nespēj nodrošināt starpetnisko saskaņu un nelatviešu tiesības savā valstī,» sacīts paziņojumā.
«Ņemot vērā mūsu tautiešu un Krievijas Federācijas sabiedrības izrādītās bažas par šādu situāciju, Krievijas puse ir vērsusi Eiropas Savienības vadības uzmanību uz Latvijā notiekošo, un no [ES] vadības mēs sagaidām, ka tiks konsekventi īstenotas šogad 27. aprīlī [ES un Krievijas] kopējā paziņojumā noteiktās saistības nodrošināt etnisko minoritāšu tiesības jaunajās dalībvalstīs. Jautājumu par notikumiem Latvijā izvirzīja arī Krievijas pārstāvis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pastāvīgās padomes sēdē Vīnē šogad 9. septembrī,» klāsta Krievijas ĀM.
«Tomēr ar bažām mums ir jākonstatē, ka tās organizācijas, kuru aicinājums pirmām kārtām ir nodarboties ar etnisko minoritāšu tiesību ievērošanas garantiju jautājumiem un brīdināt par konfliktsituāciju rašanos šajā sfērā — EDSO un Eiropas Padome —, nepievērš Latvijā notiekošajam vajadzīgo uzmanību. Tāpēc Krievijas puse no jauna aicina EDSO augsto komisāru etnisko minoritāšu lietās [Rolfu] Ekeusu, Eiropas Padomes ģenerālsekretāru [Teriju] Deivisu un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru [Alvaro] Hilu-Roblesu visaktīvākajā veidā iesaistīties konfliktsituācijas noregulēšanā Latvijā, ņemot vērā tos standartus etnisko minoritāšu izglītībā, kas tiek īstenoti citās Eiropas valstīs, tostarp ar EDSO un EP līdzdalību,» piebilst Krievijas ĀM.