Saeimas frakcijas «Jaunais laiks» deputāta Pauļa Kļaviņa dēls Dāvids Kļaviņš, būdams juridiskās palīdzības biroja «Da Capo» direktors, balstoties uz tēva sniegto informāciju, vācis materiālus par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, vainojot viņu nelikumīgā rīcībā.
2004. gada 24. februārī Dāvida Kļaviņa vadītais juridiskās palīdzības birojs «Da Capo» rīdziniekam, pensionētam fiziķim Leonam Kalnačam nosūtīja vēstuli, kurā pauž, ka no sava tēva, Saeimas «Jaunā laika» frakcijas deputāta Pauļa Kļaviņa saņēmis informāciju par pensionāra likstām un lūdz dalīties informācijā par ģenerālprokurora Maizīša pretlikumīgu darbību. Vēstulē apgalvojuma formā teikts, ka «Jānis Maizītis diemžēl piesedz noziegumus un dažādos citos veidos rīkojas pretlikumīgi», tādēļ Da Capo vācot materiālus, «kas būs galvenokārt izmantojami brīdī, kad būs atrasts piemērots kandidāts ģenerālprokurora amatam».
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa sacīja, ka šīs vēstules saturu «diemžēl grūti komentēt, jo tajā nav faktu».
Kalnača vārdu un adresi D. Kļaviņš uzzinājis no sava tēva P. Kļaviņa, kurš pārstāv partiju «Jaunais laiks», kas 2005. gada februārī un martā bija kaismīgākā Maizīša atkārtotas ievēlēšanas aizstāve. Kā izriet no deputāta P. Kļaviņa un paša Kalnača skaidrojumiem, pensionārs Saeimai nosūtījis vēstuli, žēlojoties, ka Ģenerālprokuratūra nav atsaucīga uz viņa sūdzībām un «atrakstās», nesniedzot atbildi pēc būtības.
P. Kļaviņš ar šo vēstuli iepazinies, bet, tā kā nav varējis pensionāra problēmu atrisināt un uzskatījis, ka viņam nepieciešama juridiskā palīdzība, par šo lietu informējis savu dēlu, juridiskās palīdzības biroja «Da Capo» direktoru D. Kļaviņu, jo viņš «varbūt var ieteikt [Kalnačam], kur vērsties». P. Kļaviņam neesot paraduma šādi informēt dēlu, šis bijis izņēmuma gadījums. «Nezinu, kādā sakarā uz mani dēls atsaucas [vēstulē],» pauda Saeimas deputāts.
«Savulaik man bija asāka pozīcija,» komentējot vēstuli, noteic D. Kļaviņš. Konkrētais teksts neesot viņa «rediģēts» — to laikam būšot darījis kāds no biroja darbiniekiem. Tomēr daži no tekstā ietvertajiem apgalvojumiem piederot D. Kļaviņam, tos viņš esot paudis vai rakstījis, tiesa — citā kontekstā.
«Tādēļ šajā gadījumā esmu tikai pusatbildīgs,» uzskata D. Kļaviņš, kurš nu jau labu laiku esot mainījis savu viedokli par ģenerālprokuroru.
Maizīti viņš vairs neturot aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem. Līdzšinējais viedoklis esot radies, iepazīstoties ar «Da Capo» klientu iesniegtajiem materiāliem. Tagad D. Kļaviņš spriež, ka sliktu iespaidu par Maizīti rada dažu prokuroru neieinteresētība izskatīt lietas, nepamatota to novilcināšana, jo šīs darbības tiekot asociētas ar ģenerālprokuroru.
Vēl pirms gada D. Kļaviņa vadītais birojs potenciālajam klientam nosūtītajā vēstulē rakstīja: «Esam sākuši meklēt cilvēku, kurš būtu kvalificēts pildīt ģenerālprokurora amatu valstij un likumam lojāli. Esam pārliecināti, ka tikai pēc ģenerālprokurora nomaiņas varēsim pamatoti cerēt uz Latvijas tiesiskās sistēmas reālu reformu, kaut arī pastāv vēl citi priekšnoteikumi, kā, piemēram, izmaiņas Augstākajā tiesā.