Kad apkārt viss izskatās pelēks

Dažkārt atšķirt depresiju no parastas nomāktības pašam ir grūti. Par to rodas aizdomas, ja skumjas bez iemesla ilgst vairāk nekā divas nedēļas, ja sliktais noskaņojums traucē dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docente Biruta Kupča.

Ja cilvēks ir saslimis ar depresiju, rodas skumjas domas, grūtības koncentrēties, nākotne šķiet bezcerīga un arī pagātne rādās drūmās krāsās. Parādās vainas apziņa un zema pašapziņa. Pasliktinās atmiņa, mainās kustības, sejas un acu izteiksme. Nereti slimnieks skumjas izjūt fiziski – šķiet, ka pleciem uzgūlies milzīgs smagums. Cilvēks dzīvē vairs neredz krāsas, dažkārt mēdz būt sajūta – dzīve noris uz skatuves, bet es skatos no malas.

Parasti slimnieks vakarā var iemigt, taču ātri pamostas. Citreiz miegs gan nāk, taču, liekoties gultā, «acis ir sausas». Cilvēks no rīta agri mostas un jūtas ļoti slikti. Parasti nav apetītes, ēdiens šķiet kā salmi un to ir grūti norīt.

Depresiju var izraisīt ieildzis stress vai traģiski notikumi, tāpēc draugiem un tuviniekiem vajadzētu rosināt pastāstīt par to, kas nospiež sirdi, un censties radīt drošības sajūtu.

Sezonālā depresija saasinās rudeņos un pavasaros un grūti padodas ārstēšanai.

Depresija mēdz rasties fiziski slimiem cilvēkiem, piemēram, ar smadzeņu asinsvadu sklerozi, sirds koronāro slimību, onkoloģiskām slimībām, ko rada gan psiholoģiskie pārdzīvojumi, gan bioķīmiskās izmaiņas organismā.

Uz depresijas fona saasinās hroniskas slimības. Piemēram, ja ir gastrīts, parādās čūla, saasinās koronārā sirds slimība, pastiprinās spondilozes izraisītas sāpes.

Depresija var veidoties pēc izdegšanas sindroma, ja laikus netiek mainīts dzīvesveids. Tad tā var kļūt hroniska un grūti ārstējama. Var izveidoties medikamentoza rezistence – vairs nav iespējams piemeklēt zāles, kas palīdz, un cilvēks var kļūt par invalīdu.

Tā kā, esot depresijā, pazeminās seksuālā vēlme, bieži vien rodas konflikti ar partneri. Sievietei sekss kļūst pretīgs, vīrietim parādās impotence. Partnerim vajadzētu saprast, ka tas nav saistīts ar izmaiņām attiecībās, bet slimību, un tas ir pārejoši.

Nevajadzētu mudināt slimnieku saņemties, jo viņš to nespēj. Labāk ir viņu mierināt – nepūlies, dari tikai to, ko tu spēj, pienāks brīdis, kad varēsi visu, – un celt slimnieka pašapziņu. Ja slimnieku aicina darīt to, ko viņš nevar, viņam pieaug vainas apziņa, kas var būt iemesls pašnāvības mēģinājumam.

Runas par dzīves apnikumu apkārtējiem vajadzētu uztvert nopietni, jo tie, kas runā, ka neredz dzīvei jēgu, padara sev galu daudz biežāk nekā tie, kas par to nekad nav runājuši, it īpaši tie, kas lieto alkoholu vai narkotikas. Apreibinošās vielas uzlabo garastāvokli tikai nelielās devās, taču, kāpinot devu, depresiju pastiprina.

Vieglas depresijas gadījumā darbaspējas īpaši nepazeminās un atšķirībā no smagas depresijas slimniekiem cilvēku parasti nemoka vainas sajūta un zema pašapziņa. Šajā gadījumā var palīdzēt psihoterapija, bet smagos gadījumos pacients nespēj tajā iesaistīties, jo tas ir aktīvs process, kur pašam jādarbojas līdzi – tad jālieto antidepresanti.

Psihoterapija noder profilaksei, lai depresija neatkārtotos.

Ja skumjas neizdodas atvairīt

Ilgstošas nomāktības gadījumā B. Kupča iesaka vispirms doties pie ģimenes ārsta. Depresija ne vienmēr jāārstē psihiatram, taču ģimenes ārstam neiesaka ārstēt depresiju, kas mainās ar pacilātu garastāvokli vai arī ir saistīta ar šizofrēniju, jo šajā gadījumā nepieciešama specifiska ārstēšana.

«Būtu labi, ja pie psihiatra nonāktu vairāk depresīvo slimnieku, taču, kad ģimenes ārsts iesaka iet pie psihiatra, slimnieki bieži vien apvainojas, jo mūsu sabiedrībā pret psihiatrisko palīdzību ir aizspriedumi. Pie mums atnāk tad, kad vairs nekas nepalīdz, taču, jo ātrāk depresiju sāk ārstēt, jo labāki rezultāti,» saka B. Kupča.

Kā sevi pasargāt

• Ja cilvēks var relaksēties, viņu nepiemeklē depresija.
• Garīgajam darbam jāmijas ar fizisko slodzi, lai smadzenes varētu atpūsties. Vispiemērotākās depresijas profilaksei ir fiziskas nodarbības, kur raisās emocijas un var gūt estētisku baudījumu, piemēram, peldēšana un orientēšanās sports.
• Pieaugušam cilvēkam jāguļ vismaz septiņas stundas.
• Katram vajag atrast cilvēku, kuram pastāstīt par savām emocijām.
• Smadzeņu bioķīmiskos procesus normalizē omega-3 taukskābes, ko satur zivis un to izstrādājumi, kā arī speciāli taukskābju preparāti. Pierādīts, ka Japānā zvejnieku rajonos cilvēki, lietojot uzturā daudz zivju, gandrīz nemaz neslimo ar depresiju.