Meli vai patiesība?

Es bieži izvēlos pēdējo. Gan drosmītes trūkst pateikt patiesību, gan neērti, gan negribas neko sabojāt, nu, un vēl tie svētie meli...

Arī dzirdēt man reizēm labāk patīk melus. Gan drosmītes trūkst uzklausīt patiesību, gan sevis žēl, gan otra, gan vispār...
Nekādi nevaru lepni paziņot, ka ienīstu melus. Protams, kuram gan patīk, ja viņam melo. Bet man šķiet, ka cilvēki visbiežāk melo tādēļ, lai otru nesāpinātu. Protams, arī tādēļ, lai tiktu cauri sveikā...

Es arī meloju. Visdažādāko iemeslu dēļ. Jā, arī lai tiktu cauri sveikā. Ļoti bieži — lai otram nesāpētu. (Kaut zinu, ka tad, ja mani pieķers melos, tam otram sāpēs vēl vairāk.)

Bet reizēm es meloju nevis savtīgu iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka meli reizēm ir skaistāki, krāšņāki, krāsaināki un interesantāki par patiesību. Meli ir tik... kinematogrāfiski. Ja tikai dažus pasaules melus saliek kopā, sanāk tāds... tāds Tarantīno!

Un zini, kas mani nebeidz pārsteigt? Jebkas no tā, ko mēs pasakām, var būt tikpat labi meli, kā patiesība. Ka meliem ir tie paši vārdi, kas patiesībai.

Meli vai patiesība?

Es tagad saukšu teikumu pēc teikuma — un tu pasaki: meli vai patiesība? Katrs no mums reiz izrunājis kādu no šiem teikumiem.

Izrunājot vienu un to pašu, katrs no mums reiz ir teicis patiesību — un citreiz samelojis.
Vai tas nav jocīgi?

Sākam.

Es tevi mīlu.

Es tevi arī.

Man tagad jābeidz, es tev piezvanīšu vēlāk.

Es tevi slikti dzirdu, halo! Halo? Halo!

Es tev piezvanīšu.

Nē, man nav, par ko stāstīt.

Nē, tu neizskaties resna.

Es gribēju tev pateikt, bet aizmirsu.

Es zinu, ka tev ir cita.

Es biju mājās.

Es biju darbā.

Es tevi ienīstu.

Es to nezināju.

Es lieliski varu iztikt viena.

Man nav ne jausmas, kā tas te gadījās.

Tas visu laiku bija man pirkstā, es tiešām nesaprotu, kur tas palicis.

Tu biji lielisks.

Tu arī.

Telefonam baterijas bija izlādējušās.

Es neatceros, kā viņu sauc.

Viņa tev vēl tikai labu.

Ja tu mani pametīsi, es iedzeršu miegazāles.

Nē, tā nevarēja būt mana mašīna, tu kaut ko esi sajaukusi, varbūt līdzīga?

Man bija labi.

Es neko no tevis neslēpju!

Tas bija ļoti garlaicīgi, tev tur nebūtu, ko darīt.

Viņš vispār nebija mājās!

Es negribēju tevi modināt.

Man neko no tevis nevajag.

Man nav bail.

Es tevi sameklēšu.

Jā, mums ir sekss.

Viņa patiesībā tā nedomāja.

Es tā priecājos par tevi.

Nē, es neguļu ar viņu.

Rīt viss būs atkal kā vienmēr.

Mūsu starpā sen vairs nekā nav.

Es pati sev nopirku tās puķes.

Viņa man sen neko vairs nenozīmē.

Man vienalga, kur tu ej.

Jā, tev piestāv.

Vakarā es iebraukšu pie mammas.

Ak mans dievs, ak mans dievs, AK MANS DIEVS! O, jā, o, jā, O, JĀ!

Vai jūs esat pazīstami? Nē, neesam.

Mēs nejauši satikāmies.

Man tu vari uzticēties.

Tas nav mans.

Tur kāds nepareizi piezvanīja.

Es tā nekad vairs nedarīšu.

Es viņu neesmu redzējusi kopš vakardienas.

Gultā viņš ir lielisks.

Es domāju, ka tu to izdarīsi.

Nē, man nav vienalga.

Es esmu ļoti labā garastāvoklī.

Nekas nav noticis.

Es visu laiku domāju par tevi.

Nē, mēs nepārgulējām.

Pēdējā laikā man ir tik daudz darba.

Es iekārtošos, un tad tu brauksi pie manis.

Nē, šobrīd esmu viens.

Es tev zvanīju vairākas reizes.

Ko tu tā skaties uz mani — es nezinu, kam tas pieder.

Es neesmu dzēris.

Es biju piedzēries un neko neatceros.

Es gulēju un neko nedzirdēju.

Es tev ticu.

Viss ir kārtībā.

Es neraudu.

Man par to nospļauties, dzirdi, nospļauties.

Es domāju, ka tu to zini.

Mēs tur bijām vairāki.

Es neko nezinu.

Mēs strādājām pie projekta.

Es neatceros.

Tas ir ļoti interesanti, ko tu stāsti.

Es visus vakaru nosēdēju viesnīcā un ātri gāju gulēt.

Es lieliski izklaidējos.

Jā, es iedzēru tabletes.

Man sāp galva.

Man sāp vēders.

Es esmu stāvoklī.

Šovakar mēs spēlēsim basīti.

Tu vari vispār vairs nenākt mājās.

Tas nav tā, kā tu domā.

Es tur biju.

Es tur nebiju.

Tu man neteici, ka to vajag.

Es domāju, ka tu tā domāji.

Ne par ko es nedomāju.

Nē, tu neesi man apnikusi.

Jā.

Nē.

* * *

Es meloju. Tu nekad?

Tā mēs dzīvojam starp patiesību un meliem. Meli un patiesība ir tik līdzīgi. Tas mani fascinē un turpina pārsteigt.

Jā, es meloju.

Ja tu nekad, nekad, tad... Tad tu melo, melo, melo, melo, melo.