Cik liela drīkst būt distance attiecībās?

Vēlme pēc tuvības vai uzmācība?

Ir cilvēki, kas attiecību veidošanā ar pretējo dzimumu nekādi nespēj tikt tālāk par iepazīšanās fāzi. Viens divi randiņi, un viss... Viņi tomēr neatlaidīgi mēģina atkal un atkal, bet rezultāts — vientulība. Bez šaubām, ir daudz iemeslu, kādēļ viņiem tā neveicas, bet bieži vien klupšanas akmens ir distances ignorēšana, t. i., viņiem nav izpratnes par to, ka katram indivīdam ir tiesības uz savu personīgo drošības zonu.

Tā kā visiem normāliem cilvēkiem piemīt pašaizsardzības instinkts, distances uzturēšanu jaunu attiecību veidošanā var uzskatīt par normālu parādību. Tas, kurš par visu vari centīsies to samazināt, panāks pretēju efektu. Vēlme tuvoties otram, ignorējot viņa personīgās drošības zonu, tiek saukta par uzmācību.

No uzmācīgajiem mēs glābjamies, kā mākam, visbiežāk izvēloties bēgšanu. Var izdarīt secinājumu — ja jūtat, ka jauniepazītais objekts sāk kļūt piesardzīgs un starp jums parādās kāds atšķirtības attālums, iespējams, jūs ar savu vēlmi pēc tuvības esat pārkāpuši otra cilvēka psihoemocionālo aizsardzības līniju. Protams, jums ir iespēja kļūdu labot, ieturot pauzi attiecībās un liekot otram cilvēkam noprast, ka visa jūsu uzmanība ir nevis varmācīga viņa uzmanības iekarošana, bet vēlme pēc tuvības.

Vienojošs — tikai sekss

Pieņemsim, ka ar jūsu izpratni par otra cilvēka psihoemocionālo drošības zonu viss ir kārtībā. Jūs esat iejūtīgi, uzmanīgi, delikāti, bet vienlaikus arī pietiekami atvērti otram. Jums šķiet, ka ir visi priekšnoteikumi, lai veidotos nopietnas attiecības. Un tomēr sirds dziļumos jūs māc šaubas, jo tas otrais joprojām saglabā kādu īpašu distanci. Pastāv gan divi uzvedības varianti:

Jūs jūtat, ka otrā pusīte pastāvīgi distancējas no jums, it kā turoties izstieptas rokas attālumā. Periodiski gan šis attālums mazinās vai izzūd pavisam, kad esat nodarbināti ar seksuālām attiecībām, bet uzrodas no jauna, tiklīdz erotiskais piedzīvojums izdzīvots.

Ik pa laikam jūs jūtat, ka esat ļoti tuvi, un to apliecina atklātas sarunas, kopīgi emocionāli pārdzīvojumi, bet ik pa brīdim otrs cilvēks no jums attālinās. Tātad var teikt, ka problēmas ar distances ievērošanu nav pastāvīgas, bet gan uzrodas stihiski, piemēram, pēc tam, kad esat kopā pavadījuši ilgstošas brīvdienas vai starp jums risinājušās ļoti atklātas sarunas.

Ja esat iepazinušies ar cilvēku, kurš pieturas pie pirmā uzvedības varianta, gadījums ir bezcerīgs. Ko gan var gaidīt no attiecībām, kurās vienīgais vienojošais moments ir sekss? Ja paši piederat pie šā varianta, nav problēmu! Jūs abi esat līdzīgi un tiešām veidojat pāri, jo abi izvairāties no patiesas tuvības!

Bet, ja jūsu personīgā vajadzība pēc tuvības ir lielāka nekā partnerim, diezin vai jums izdosies ar šo cilvēku veidot harmoniskas attiecības. Psihologi runā par indivīdiem «ar atšķirībām tuvības līmeņos». Diemžēl dzīve rāda, ka šīs līmeņu atšķirības izrādās nepārvaramas un disharmonija pāra attiecībās kļūst par šķiršanās iemeslu pusei no izjukušajām laulībām.

Protams, ja divi cilvēki mīl viens otru, kaut arī katram no viņiem ir savi uzskati par to, ko nozīmē patiesa tuvība, pastāv iespēja dzīvot kopā. Gan ar noteikumu, ka abi iemācās izstāstīt par savām vēlmēm un vajadzībām un abi ir gatavi meklēt kompromisus! Tā kā iepriekš minētās prognozes nav pārāk saulainas, vienīgais mierinājums — nav nemaz tik daudz to cilvēku, kas visu savu mūžu izvēlas nodzīvot, ievērojot palielinātu personīgās aizsardzības distanci.

Harmoniska tuvība

Lielākajai daļai cilvēku ir piemērots otrs uzvedības modelis, t. i., viņi vēlas dzīvot tā, lai justos harmoniskā tuvībā ar savu otro pusīti. Taču tas nenozīmē, ka ik pa laikam pāra attiecībās atkal neparādītos kaut kas no distances. Tā uzrodas ik reizi, kad viens no partneriem sajūt vajadzību pabūt vienatnē ar savām domām. Jāpiebilst, ka vīriešu kārtas pārstāvjiem šāda vajadzība uzrodas krietni biežāk, un tieši tāpēc sievietes biežāk nekā vīrieši mēdz sūdzēties par vēsumu vai distanci attiecībās. Sievietes arī biežāk nekā vīrieši uzsāk steidzīgu attiecību «uzlabošanas» darbu, tā panākot pretēju efektu!

Iespējams, sievietes vienkārši neizprot vīriešu dabai raksturīgo «neatkarības sindromu», jo, tiklīdz mīļotais vīrietis attālinās, viņas ceļ trauksmi, pašas radīdamas apstākļus tam, lai tuvās attiecības pārvērstos neatšķetināmu strīdu kamolā. Patiesībā vīriešu psihē darbojas kaut kas līdzīgs īpašam pašregulācijas mehānismam, kas palīdz viņiem uzturēt pastāvīgu interesi par partneri.

Lai rastos vajadzība pēc psihoemocionālas tuvības, vīrietim ik pa laikam no mīļotās sievietes ir jāattālinās. Tiklīdz vīrietim ir ļauts pabūt vienam, viņā no jauna radīsies vēlme būt kopā ar savu sievieti. Lūk, ar šāda īpatnēja pašregulējoša mehānismu vīrietis uztur sevī interesi par otro pusīti, vienlaikus mēģinot izvairīties no noguruma, kurš parādās, ja attiecības starp diviem kopā dzīvojošiem cilvēkiem ir ļoti piesātinātas, intensīvas.

Varētu teikt, ka vīriešos automātiski divas vajadzības: pēc tuvības un pēc neatkarības. Psihologi skaidro, ka tā notiek tāpēc, ka, atrodoties tuvās attiecībās ar sievieti, vīrietis it kā zaudē sevi, zaudē savu «es». Attālinoties no partneres, kaut vai vienkārši pavadot laiku savā domu pasaulē, vīrietis spēj atjaunot savas iekšējās pasaules harmoniju. Attālinoties vīrietis vismaz brīdi atvieglo savu atbildības nastu par mīļoto būtni, ģimeni, lai pēc tam ar jaunu spēku to nestu tālāk.

Vīrietis mīl, kaut distancējas!

Kā rīkojas sieviete, kad jūt partnera distancēšanos? Sieviete uz karstām pēdām mēģina atjaunot it kā zaudēto tuvību! Viņa mēģina visu — uzsāk atklātu sarunu par attiecībām, raud un sola šķiršanos vai neuzticību. Rezultāts? Vīrietis, sajūtot draudus neatkarības brīdim, pēc kura viņš tā noilgojies, distanci starp sevi un emocionāli sakāpināto būtni nostiprina un palielina. Viņam ir vajadzīgs atelpas brīdis, citādi viņš nespēs saprast, ka viņam šī sieviete un viņas mīlestība ir vajadzīga. Tāpēc sievietēm gan vajadzētu zināt — ja vīrietim izdodas distanci saglabāt, viņš pēc dienas divām, varbūt pēc nedēļas mēdz atgriezties pie iepriekšējās tuvības.

Mīļās sievietes, iegaumējiet dažus likumus:

1) nemeklējiet iepriekš aprakstītās vīrieša uzvedības cēloņus sevī, savos vārdos vai rīcībā;

2) atturieties no bēdīgā secinājuma — viņš distancējas, jo nemīl;

3) nemēģiniet epizodiskas vīrieša distancēšanās laikā par katru cenu uzzināt, ko viņš īsti domā;

4) nesodiet savu vīrieti ar atturību pēc tam, kad viņš no jauna ir noārdījis starp jums distanci!