/nginx/o/2018/07/14/9005048t1hcf54.jpg)
Ko viņa tik daudz var pļāpāt? Apriebies! — Kāpēc viņš visu laiku klusē? Vai tiešām esmu viņam vienaldzīga? Šīs abas frāzes vislabāk atklāj tās vārdu spēles, kas saistītas ar attiecību pasauli. Par vārdiem mēdz teikt, ka tie paceļ un nogalina, spēcina un padara vāju. Bet, ja runājam par attiecību pasauli, laikam visbūtiskākais jautājums te vienmēr ir bijis — ko viņš (viņa) patiesībā gribēja ar to panākt?
Viņš grib, lai viņam pievērš uzmanību
Lai tas notiktu, viņam ir jāuzrunā. Turklāt tā, lai uzruna radītu interesi. Vislabāk to darīt ar kādu joku. Nu, kaut vai ar banālo: esmu kinorežisors, vai jūs neredzat te kādu sievieti, kura gribētu filmēties? Vai arī: manam «Ferrari» piestāv blondīnes (brunetes, rudmates), vai jūs nezināt kādu, kas gribētu tajā vizināties? Un kāpēc ne: ziniet, es jūtu, ka manam sunim ir radušās simpātijas pret jums, kā jūs domājat — vai viņam ir laba gaume?
Šajā gadījumā vārdiem vispār nav nozīmes. Svarīgs ir zemteksts, kuru abas puses lieliski saprot. Kad joks ir atbrīvojis, var sākties nopietnāka saruna.
Viņš grib, lai par viņu rodas interese
To rada bezgalīgie stāsti, ka reiz senos laikos vīrietis ir bijis sava rajona (klases, skolas, kvartāla, ģimenes, bandas, bērnudārza) čempions, ka viņam ir interesants vaļasprieks, paradumi, viņš ir materiāli patstāvīgs un var apgādāt sievieti tā, ka viņai nebūs kauns, kā arī piepildīt kādu sievietes sapni. Šajās sarunās ir kaut kas no briežu riesta spēkošanās — man jāparāda, ka esmu tā vērts, lai ar mani veidotu attiecības.
Paradoksāli, bet to sarunu jomā, kuras rada interesi, iekļaujas arī gluži pretēja iespaida radīšana. Ir vīrieši, kuri vēlas izmantot sievietes mātes instinktu, tāpēc stāsta, cik ļoti tiecas būt saprasti un atbalstīti, un gaida, lai sievietes viņus celtu jauniem varoņdarbiem. Vārdiem te ir jēga, bet daudz vairāk pasaka intonācijas — cerīgas vai mazāk cerīgas.
Viņš grib tikt skaidrībā par savām jūtām
Tādas runas vajadzības vīrietī parasti iedegas tad, kad pārgājuši pirmie karstie attiecību virpuļi un varbūt pat ir gūta uzvara. Bieži vien tas notiek pēc pirmā dzimumakta. Vīrietim jātiek skaidrībā ar sevi — vai viņa iekarojums ir bijis tā vērts, vai viņam gribas turpināt šīs attiecības, vai arī — viss ir izplēnējis. Šīm runām parasti nav nekāda satura. Tās ir par visu un neko.
Bieži vien vīrieši šādā mirklī piesienas kādam sīkumam un virpuļo kā kaķi, kuriem kāds nejauši piespiedis asti. Vārdiem un domai te nav nekādas jēgas. Visu pasaka intonācijas — jo vairāk tajās ir optimisma, jo vairāk vīrieši sliecas uz to, ka meklējums bijis pareizajā virzienā.