Kāpēc runā sieviete?

Viņa vēlas, lai viņu pamana

Tā kā sabiedrībā parasti uzskata, ka vīrietim jāuzrunā pirmajam, sievietei nekas cits neatliek, kā virpuļot līdzās vīrietim tik ilgi, kamēr viņš to ievēro. Turklāt — jo bezpalīdzīgāka un muļķīgāka sieviete izskatās, jo ātrāk vīrietis viņai pievērsīsies. Tas nav tāpēc, ka vīrietim gribētos sievieti pazemot. Tikpat stingri, kā sievietē darbojas mātes jūtas, katrā vīrietī ir tēva rūpīgums un atbildība. Ja parauj šo stīgu, vīrietis parasti atsaucas. Pat tad, ja nav pārliecināts par savu interesi. Mūsdienu sabiedrībā ir daudz sieviešu, kuras izmēģina vīrieša taktiku — vairāk vai mazāk atklāti pamāj, ka viņas vēlas attiecības. Diemžēl viņas pašas sev nodara pāri, jo vīrietī tas rada pārliecību, ka šī sieviete ir savākusi ne vienu vien vīrieti, tāpēc nopietnas attiecības nemaz nevēlas.

Viņa vēlas zināt, vai vīrieti interesē

Parasti gan to var noskaidrot ar kādu pārbaudījumu. Sak, vai tu manis dēļ varētu... Tomēr te noder arī vārdu spēles. Jo vairāk vīrietis atbild uz sievietes āķīgajiem jautājumiem, jo vairāk viņš ir gatavs iesaistīties spēlē. Jo vairāk viņš parāda, kas ir, un liek sevi novērtēt. Parasti pēc šīs āķīgo jautājumu spēles arī noskaidrojas, ar ko beigsies vakars.

Viņa vēlas zināt, ko vīrietis jūt pret viņu

Mūžīgā sievietes prasība: pasaki, ka mīli mani. Patiesībā te loma nav vārdiem. Tas ir pārbaudījums, vai šo frāzi vīrietis var pateikt tādā intonācijā, lai sieviete noticētu. Muļķīgi dara tās sievietes, kuras liek vīrietim šo frāzi vairākas reizes atkārtot, kamēr sagaida sev pieņemamu intonāciju. Tā viņas padara sevi aklu.

Jā, intonāciju var piedzīt sievietes tā brīža noskaņojumam, bet mainīt situāciju pēc būtības ar to nevar. Gudrāk dara tās, kas liek šos vārdus atkārtot pēc zināma laika — kad abu attiecības ir gājušas savu ceļu un abiem ir radusies patiesāka skaidrība, ko iespējams gaidīt no otras puses. Kas neplauka sākumā, var uzplaukt pēc laika. Galvenais — nemelot.

Vai ar vārdiem var salabot attiecības?

Tikai tad, ja attiecību sabrukuma cēlonis ir bijis pārpratums. Tā gadās bieži, ka mēs kaut ko nezinām par sava partnera iepriekšējo pieredzi un pieņemam maldīgus secinājumus.

Mēs nesatiekamies kā baltas lapas. Dzīve mūsos ir jau daudz ko ierakstījusi. Gan apziņā, gan zemapziņā. Ir vērts pateikt partnerim kaut ko par savu slikto pieredzi. Es nedaru to tā, jo man reiz gadījās, ka... Man nepatīk šī krāsa, jo tādu es redzēju, kad... Man riebjas šī mūzika, jo tā patika cilvēkam, kurš...

Bet vārdi paši par sevi nevar mūs mainīt. Vārdi mums kalpo, un tikai mēs tiem varam piešķirt spēku. Tāpēc nav nopietni sacīt: būtu viņš man to pateicis, es būtu kaut ko darījusi ātrāk. Ja jau netika darīts, tad kāda stīga bija pārtrūkusi. Citādi mēs paši nojaustu, ka mūsu kuģis traucas pret klintīm. Atkal jāsecina — vārdiem pašiem par sevi nav nekādas jēgas. Jēga ir vēstījumam, kuru ieliekam jūtās, ar kurām vārdi tiek pateikti. Vārdiem ir garas saknes. Un tās visas tiecas no mūsu jūtu pasaules.