Apmēram pusei hronisku smēķētāju attīstās obstruktīva plaušu slimība, kas rada neatgriezenisku elpceļu sašaurināšanos. Ja to laikus neatklāj, izārstēties nav iespējams, var tikai samazināt simptomus, no kuriem smagākais ir elpas trūkums pat pie nelielas slodzes.
Ikvienam – jau iekaisušas
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs docents Alvils Krams atzina, ka lielākā problēma ir tā, ka šo slimību cilvēkam laikus nediagnosticē. Par to nav informēti ne vien pacienti, bet arī ģimenes ārstiem reizēm trūkst attiecīgo zināšanu.
Pilnīgi visiem, kuri ikdienā smēķē, plaušās un arī elpceļos veidojas iekaisums. Ja ar biopsijas metodi paņem audu gabaliņu no plaušām, var redzēt, ka gandrīz katram otrajam attīstījusies hroniska obstruktīva plaušu slimība. Parasti ar to slimo 40 gadu un vecāki cilvēki, kuriem jau ir liels smēķētāja stāžs. Viņiem bieži vien ir arī hronisks bronhīts. Ir pat gadījumi, kad elpas trūkuma un citu simptomu dēļ diagnosticē sirds slimību (kā zināms, smēķēšana veicina saslimšanu ar kardiovaskulārajām kaitēm), pacientam izraksta zāles sirdij, bet plaušu kaite turpina savu postošo ietekmi.
Patiesībā hronisku obstruktīvu plaušu slimību ir viegli diagnosticēt ar spirogrāfijas palīdzību, un šāds izmeklējums maksā 2 – 4 latus. Tas ir pieejams gandrīz katrā rajona centrā. Atklājot slimību sākuma stadijā, to iespējams apturēt! Kad parādās simptomi, plaušas jau ir neatgriezeniski bojātas, to funkcijas samazinājušās. Šī kaite progresē lēni, bieži beidzas letāli.
Zūd aktivitāte
Apmēram 80% gadījumu hronisku obstruktīvu plaušu slimību izraisa smēķēšana. Riska faktori ir arī ilgstošs kontakts ar toksiskiem izgarojumiem, ražošanas dūmiem, raktuvju putekļiem un cita veida gaisa piesārņojumu, bērnībā pārslimotu infekciju sekas. Saslimšanas attīstību var veicināt iedzimtība (ģenētiska nosliece – specifiskas vielas alfa viens antitripsīna trūkums organismā), citas hroniskas elpceļu slimības un plaušu attīstības traucējumi grūtniecības laikā.
Plaušu speciālisti novērojuši, ka lielākoties šī slimība netiek atpazīta, cilvēki laikus nevēršas pie ārsta. Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem, šā gada piecos mēnešos pie ģimenes ārsta ar šo kaiti griezušies tikai 5200 pacientu. Apgrūtinošos simptomus – elpas trūkumu, klepu un atkrēpošanos – daudzi visbiežāk saista ar novecošanos. Pacienti pielāgojas šādai dzīvei, samazinot fiziskās aktivitātes. Un nereti pie ārsta pēc palīdzības griežas tikai pēc vairākiem gadiem vai gadu desmitiem, kad elpas trūkums jau traucē arī miera stāvoklī, jo cilvēks vairs nespēj veikt vienkāršas ikdienas darbības. Palīdzēt tad var minimāli, tikai nedaudz atvieglojot elpošanu, proti, samazinot elpceļu sašaurinājumu.
Atkarības nasta
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes locekle daktere Ineta Grīsle uzsvēra, ka smēķēšana ir slimība, tas nav tikai netikums. Ja pacientam atklāta hroniska obstruktīva plaušu saslimšana, smēķēšana jāatmet obligāti. Ir pietiekami daudz dažādu medikamentu un metožu, ar kurām var palīdzēt tikt vaļā no šī netikuma.
Cilvēkiem, kuri smēķē jau 20 gadu un ilgāk un dienā izlieto veselu paciņu, tomēr ir grūti uzveikt šo atkarību. Vajadzīga spēcīga motivācija, lai mainītu savus ieradumus, jo šķiet, ka saspringta darba un stresa laikā nemaz nav iespējams iztikt bez cigaretes. Patiesībā tā ir ilūzija. Tie, kuri atmetuši, atzīst, ka ir citi veidi, kā nomierināties, atslābināties un baudīt labsajūtu. Tikai tad, ja esi brīvs no šīs atkarības, spēj novērtēt, cik daudz neērtību un sarežģījumu tā radījusi – no sliktas elpas līdz grūtībām brīvi elpot, izturēt lielu fizisku slodzi.
Ar adekvātu medikamentozo terapiju var ievērojami uzlabot šo slimnieku dzīves kvalitāti, samazināt elpas trūkumu. Vājāki kļūst uzliesmojumi, tie nav tik izteikti, retāk nepieciešama hospitalizācija. Galvenais ir laikus meklēt ārsta palīdzību.
Valsts apmaksā
Zāļu cenu valsts aģentūras direktores vietniece Ineta Mauriņa pastāstīja, ka medikamentus hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanai valsts kompensē 75% apmērā. No nākamā gada 1. janvāra atlaides piemēros plašākam šo pacientu lokam, jo pagaidām tās var saņemt tikai smagos un vidēji smagos saslimšanas gadījumos. I. Mauriņa uzsvēra, ka ģimenes ārsts nevar atteikt pacientam izrakstīt valsts kompensējamos medikamentus, ja speciālists (šajā gadījumā – plaušu slimību ārsts) tos ir nozīmējis.
Nereti ģimenes ārsti aizbildinās ar naudas trūkumu, un pacientam nākas maksāt par zālēm pilnā apmērā. Ja tā ir noticis, ieteicams vērsties Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā, kas palīdz atrisināt šos sarežģījumus.
Svarīgi
Ikvienam, kurš smēķē ilgāk nekā 10 gadu, ārsti iesaka pārbaudīt plaušu funkcijas, kamēr slimība vēl nav kļuvusi neatgriezeniska.
Uzziņa