KNAB interesējas par deputātu palīgiem

KNAB pieļauj, ka šāda rīcība varētu būt likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpums, tāpēc uzsākta pārbaude. Likumā noteikts, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Tāpēc KNAB pievērsis uzmanību ne tikai tam, kas strādā par deputātu palīgiem, bet noskaidros arī, kuri parlamentārieši par Saeimas maksāto dzīvokļa īres kompensāciju mitekli īrē pie saviem radiniekiem.

Prese jau rakstīja, ka tā rīkojies, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Visvaldis Lācis, kurš īrē dzīvokli no savas meitas Dzintras Kriškānes. V. Lāča meita kļuvusi arī par viņa deputāta palīdzi. Taču V. Lācis nav vienīgais, kurš pieņēmis darbā tuvinieku. Četri deputāti darbā pieņēmuši sievas.

Sievas — Agra Kalniņa, Antra Krastiņa, Elita Brigmane un Daiga Šķestere — kļuvušas par palīdzēm četriem deputātiem: «tēvzemiešiem» Imantam Kalniņam un Dzintaram Rasnačam, kā arī «zemsaviešiem» Augustam Brigmanim un Staņislavam Šķesteram.

«Mana sieva Saeimā nestrādā,» stāstīja S. Šķesters, jautāts, ko tieši viņa kundze dara, pildot palīdzes pienākumus. Viņa darbojoties Latgales pusē, no kuras S. Šķesters ievēlēts: organizē tikšanās ar vēlētājiem, ievāc deputāta darbam nepieciešamo informāciju, tiekas ar Zemnieku savienības vietējo nodaļu pārstāvjiem. «Nezinu, kā pie jums Rīgā, bet pie mums Latgalē sieva dara visu, ko vīrs liek.»

Viņš uzskata: domāt, ka deputāts nonāk interešu konfliktā, ja dod sievai darbu, esot absurdi.

Arī A. Brigmanis apgalvoja, ka viņa kundze palīdz tieši politiskajā darbā, nevis, piemēram, vāra mājās deputātam zupu. «Palīdzēt man Saeimas darbā, tas ir manas sievas vienīgais algotais darbs, ko viņa nopietni pilda!» sacīja A. Brigmanis.

«Pirmpartijietis» Vjačeslavs Stepaņenko savukārt palīga darbu uzticējis mātei Ivonnai Stepaņenko.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs pastāstīja, ka birojs saņēmis no Saeimas kancelejas daudz materiālu par deputātu palīgiem un noslēgtajiem īres līgumiem un tagad tos analizē. Kad KNAB beigs pārbaudi un paziņos, vai deputāti pārkāpuši likumu vai ne, pagaidām nevarot prognozēt.

Jāpiebilst gan, ka formāli deputāts pats nepieņem lēmumu par palīga pieņemšanu darbā. Darba līgumu slēdz Saeimas kanceleja, taču pēc deputāta ierosinājuma.

Darbs Saeimā arī caurkritušajiem deputātiem

Tomēr ne jau visi deputāti par palīgiem izvēlas ģimenes locekļus.

Citi devuši priekšroku politiskajiem līdzgaitniekiem. Tā frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» deputāts Vladimirs Buzajevs pieņēmis par palīgu Genādiju Kotovu, kurš nesen samaksājis tiesas piespriestu 100 latu naudas sodu par skrejlapu līmēšanu uz Latviešu strēlnieku pieminekļa. G. Kotovs bijis aktīvs demonstrāciju pret izglītības reformu organizators.

Deputāti devuši darbu arī tiem partijas aktīvistiem, kas kandidēja Saeimas vēlēšanās, bet vēlētāju uzticību neguva.

«Jaunā laika» deputāts Kārlis Šadurskis par palīdzi pieņēmis Anitu Kalniņu, kas neilgu laiku pati bijusi deputāte 8. Saeimā. Gundars Daudze (ZZS) par palīgu izvēlējies bijušo deputātu kandidātu Indriķi Putniņu, kurš ir arī cita ZZS frakcijas deputāta — Paula Putniņa — dēls.

PCTVL deputātiem Jakovam Plineram un Jurim Sokolovskim par palīdzi kļuvusi Žana Kareļina, kura PCTVL nostāju tieslietu jomā pat aizstāvēja pirmsvēlēšanu «Milžu cīņās».

Abiem deputātiem ir vēl viena palīdze — Aļina Petropavlovska, kas ir meita PCTVL aktīvistam Jurijam Petropavlovskim, kuram valdība nepiešķīra pilsonību, bažījoties par viņa nelojalitāti.

Interesanti, ka savukārt «zemsavieša» Leopolda Ozoliņa palīgs Zigurds Strīķis pēdējās Saeimas vēlēšanās kandidēja nevis Zaļo un zemnieku savienības, bet gan partijas «Mūsu zeme» sarakstā.

Deputātu palīgiem nav liegts strādāt arī kādā citā darbā. Tā, piemēram, viens no deputāta Dzintara Rasnača palīgiem Jānis Tomels kļuvis arī par tieslietu ministra Gaida Bērziņa palīgu.

Daži deputāta palīgi toties pilda arī citus partijas uzdevumus. Piemēram, TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Māra Grīnblata palīgs Rolands Pētersons ir arī partijas preses sekretārs.

«Tautpartijieša» Imanta Valera palīdze Una Pušpūra pilda TP preses sekretāres pienākumus. Latvijas Pirmās partijas/«Latvijas ceļa» apvienības preses sekretārs Edgars Vaikulis strādā arī ne tikai par deputāta Jāņa Šmita palīgu, bet ir arī satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks.

«Dzīves nepieciešamība spiež amatus apvienot,» sacīja E. Vaikulis. Viņš atzina, ka ikdienā deputāta palīga pienākumus nepilda, taču ik pa laikam palīdz ar padomu. Interesanti, ka divi deputāta palīgi ir arī Jurim Boldānam, kurš izdots kriminālvajāšanai un tāpēc Saeimas sēdes nedrīkst apmeklēt. Viens no palīgiem Didzis Apsītis sacīja, ka izdošana kriminālvajāšanai neliedz J. Boldānam pildīt tos deputāta pienākumus, kas nav saistīti ar sēžu apmeklēšanu. Piemēram, viņš var iesniegt priekšlikumus par labojumiem likumprojektos, tikai nevar doties uz komisiju sēdēm un plenārsēdēm, lai tos aizstāvētu. Saeimas kanceleja piesūta apsūdzētajam deputātam visus Saeimā izskatāmos dokumentus. Tāpēc arī J. Boldānam nepieciešams palīgs.

Pieņem darbā pat apsūdzētos

Īpatnēji rīkojies «zemsaviešu» deputāts Andis Kāposts, kurš darbā pieņēmis Aigaru Parmu. Šo personu tikai pirms gada Rīgas apgabaltiesa atzina par vainīgu krāpšanā un naudas piesavināšanā. Tagadējam deputāta palīgam tika piespriesta brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem nosacīti un mantas konfiskācija. A. Parms tika tiesāts kopā ar 7. Saeimas deputātu Imantu Burvi un Saeimas darbinieku Māri Dindunu. Visi trīs tika vainoti, ka paņēmuši no kāda uzņēmēja naudu, ko viņš vēlējies ziedot LSDSP, bet iztērējuši šo naudu citām vajadzībām.

Pagājušā gada aprīlī Augstākā tiesa gan A. Parmu attaisnoja, bet prokurors šo tiesas lēmumu noprotestēja, tāpēc priekšā vēl lietas izskatīšana Augstākās tiesas senātā.

A. Parms bijis noderīgs vairāku partiju pārstāvjiem — 6. Saeimas laikā bijis Zīgerista partijas, pēc tam frakcijas «Tautai un taisnībai» deputātes Guntas Gannusas palīgs. 7. Saeimā A. Parms toties bija saistīts ar sociāldemokrātiem, būdams deputāta Gundara Bojāra palīgs.

A. Parms pastāstīja, ka ar A. Kāpostu ir pazīstams jau daudzus gadus.

Tagad A. Parms sniedzot A. Kāpostam padomus par to, kā veicināt netradicionālās lauksaimniecības attīstību.

Runājot par tiesas lietām, A. Parms atgādināja, ka augstākā instance viņu attaisnojusi, tāpēc patlaban par notiesātu viņu nevar uzskatīt.

Ģenerālprokuratūras pārstāve Dzintra Vītoliņa toties atgādināja, ka A. Parmam vēl arvien ir apsūdzētā statuss.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš teica, ka likums neliedz pieņemt darbā par deputāta palīgu apsūdzētu personu. «Deputāts ir brīvs savā izvēlē,» atzina G. Kusiņš.

Palīgs var arī gurķoties

Saeimas Kārtības rullis faktiski neizvirza deputātu palīgiem nekādas kvalifikācijas prasības. Noteikti tikai palīga pienākumi un uzdevumi, proti, kārtot visus ar deputāta darbību organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus. Taču tas, vai palīgs reāli to dara, atkarīgs no deputāta. Piemēram, rullī noteikts, ka palīgiem deputāta uzdevumā jāpiedalās Saeimas komisiju atklātajās sēdēs, taču reāli šajās sēdēs deputātu palīgi redzēti ļoti reti.

Deputāta palīga alga pirms nodokļu nomaksas patlaban ir 516 lati.

Dažkārt to, kam piešķirt palīga amatu, nosaka deputāta frakcija. Piemēram, «tautpartijiešiem» nav nekādu iespēju izvēlēties palīgu pēc radniecības pakāpes, pastāstīja TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Katram TP deputātam ir «piestiprināts» kāds Latvijas rajons, ar kuru parlamentārietim jāsadarbojas. Attiecīgā rajona TP nodaļas vadītājs kļūst par deputāta palīgu uz pusslodzi. Atlikušās pusslodzes tiek sadalītas starp TP frakcijas darbiniekiem. «Es teikšu godīgi: ja man Saeimā vienam pašam būtu palīgs uz pilnu slodzi, viņš nebūtu sevišķi noslogots. Liela gurķošanās iznāktu,» atzina M. Kučinskis.